Finansējot uzņēmumus, bankas pievērš vairāk uzmanības korporatīvajai pārvaldībai

Bankas arvien vairāk pievērš uzmanību korporatīvās pārvaldības aspektiem, finansējot uzņēmuma attīstību, secināts Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta un Finanšu nozares asociācijas augsta līmeņa diskusijā “Kā uzņēmumu pārvaldība ietekmē finansējuma piesaistīšanu?”.

Uzņēmuma korporatīvās pārvaldības prakse ietekmē finansēšanas nosacījumus, un bankas arvien vairāk pievērš uzmanību korporatīvās pārvaldības aspektiem, finansējot uzņēmuma attīstību, secināts Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta un Finanšu nozares asociācijas augsta līmeņa diskusijā “Kā uzņēmumu pārvaldība ietekmē finansējuma piesaistīšanu?”.

Vērtējot finansējuma piešķiršanu uzņēmuma attīstībai, bankas vērtē ne tikai uzņēmuma finanses un biznesa plānu, bet uzmanību pievērš arī korporatīvās pārvaldības aspektiem: uzņēmuma īpašniekiem, uzņēmuma darbības pieredzei un reputācijai, kā arī uzņēmuma vadības profesionalitātei. Bankas vērtē arī to, vai uzņēmumā ir saprotama lēmumu pieņemšanas kārtība, kāda ir risku vadība uzņēmumā un attiecības ar darījumu partneriem, cik caurskatāms ir uzņēmums un kāda ir uzņēmuma sniegtās informācijas kvalitāte.

“Vidēji 10 līdz 25% banku veidoto uzņēmuma kredītreitingu ietekmē ar korporatīvo pārvaldību saistīti aspekti. Tas nozīmē, ka vāji pārvaldītiem uzņēmumiem tiks noteikta augstāka procentu likme vai tiem būs jāpiedalās ar lielāku ieguldījumu, kā arī papildus tiks īstenots intensīvāks uzraudzības un kontroles režīms, piemēram, pieprasot vairāk regulāro atskaišu, biežāk pārrunājot finanšu plānus, saskaņojot investīcijas,” uzsver Andris Grafs, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents un vadītājs Latvijā.

Kritēriji, kas tiek vērtēti no korporatīvās pārvaldības perspektīvas, ir atšķirīgi. “Izvērtējot uzņēmumu pārvaldību, godīgums plašākajā tā nozīmē kļūst par būtisku kritēriju. Tas ietver sevī attieksmi pret valsti un nodokļu nomaksu, attieksmi pret valsts likumiem un regulējošām normām, attiecības ar uzņēmuma kreditoriem, pircējiem un piegādātājiem, iespējamie korupcijas riski, akcionāru savstarpējās attiecības un citi aspekti,” akcentē Kārlis Danēvičs, Finanšu nozares asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs un SEB bankas valdes loceklis.

Diskusijas laikā tika secināts, ka, ja pastāv aizdomas par naudas izcelsmi, ir neskaidri, apšaubāmi īpašnieki, patiesie labuma guvēji un darījuma partneri, tas var būt iemesls neuzsākt vai pārtraukt sadarbību ar klientu, kur līdz klienta biznesa plāna un korporatīvās pārvaldības prakses vērtēšanai nemaz netiek. Turklāt, ja uzņēmuma attīstības plāni neizdodas, ja attīstās krīzes un korporatīvie strīdi, ļoti bieži problēmas sakne ir tieši pārvaldības modelī, piemēram, nav iespējams izsekot, kurš un kā pieņem stratēģiskus un operacionālus lēmumus.

Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts un Finanšu nozares asociācija 30. janvārī organizēja augsta līmeņa diskusiju “Kā uzņēmumu pārvaldība ietekmē finansējuma piesaistīšanu?” ar mērķi veicināt izpratni par labas pārvaldības priekšnoteikumiem uzņēmumiem, kuri vēlas piesaistīt finansējumu no bankām un citiem investoriem. Diskusijas laikā tika prezentēts banku pieredzes apkopojums, kas uzņēmumu finansēšanas procesā tiek vērtēti no korporatīvās pārvaldības perspektīvas. Pēc prezentācijas eksperti no Swedbank, SEB bankas, Citadele bankas, Latvijas Finiera un Oaklins M&A Baltics diskutēja par esošo banku pieredzi, kā arī uzņēmumu labas pārvaldības potenciālu un ietekmi uz uzņēmuma un ekonomikas ilgtspēju.