Kā vērtēt šobrīd vērtspapīru tirgos notiekošo
Procentu likmju tirgu tendences šogad ir krasi mainījušās. Kamēr FRS kopumā saglabā optimistisku skatījumu uz ASV ekonomiku un lejupslīdes draudus saskata galvenokārt no ārējiem tirgiem, ECB redzējums ir salīdzinoši pesimistiskāks un tā atzīst, ka tās nākotnes prognozēs dominē negatīvie riski.
Procentu likmju tirgu tendences šogad ir krasi mainījušās. Tikai pirms gada ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) bija stingri pārliecināta par ASV ekonomikas spēcīgo izaugsmi, tāpēc pērnā gada laikā droši palielināja bāzes procentu likmi četras reizes – līdz 2,5% līmenim. Pārlieku agresīvs procentu likmju kāpums un tā iespējami negatīvā ietekme uz vērtspapīru cenām, īpaši strauji augošajās valstīs, tika uzskatīts par lielāko risku investoriem. Pirms gada ekonomisti prognozēja, ka parāda instrumentu peļņas likmes turpinās augt un drošās obligācijas investoriem nesīs zaudējumus (procentu likmēm kāpjot, obligāciju tirgus cenas krīt). Piemēram, pirms gada SEB ekonomisti prognozēja, ka 2019. gada pirmajā pusgadā ASV valdības 10 gadu obligāciju peļņas likme būs 3,1–3,2%, bet Vācijas valdības peļņas likme būs 1,1–1,3%. Taču obligāciju tirgus domā citādāk! Pirmā ceturkšņa beigās ASV valdības 10 gadu obligāciju ienesīgums bija noslīdējis līdz 2,4%, bet Vācijas valdības 10 gadu obligāciju ienesīgums, atkārtojot 2016. gada tendences, atkal kļuva negatīvs: -0,05%. Pat Latvijas valsts 5 gadu obligācijas peļņas likme ir tuva nullei. Kopējais negatīva ienesīguma obligāciju apjoms pasaulē atkal ir pārsniedzis 10 triljonus ASV dolāru. ASV dolāra procentu likmju līknes sāka norādīt, ka nākamais FRS solis drīzāk būs bāzes likmes samazināšana, nevis palielināšana. Pēc analītiķu vērtējuma, parāda vērtspapīru tirgus gaida drīzu ekonomikas lejupslīdes posmu.
Kas ir izraisījis tik salīdzinoši spēju pagriezienu procentu likmēs? Galvenais iemesls ir ekonomiskās izaugsmes tempa bremzēšanās Eiropā, kā arī makroekonomisko rādītāju pasliktināšanās Ķīnā. Īpaši straujš aktivitātes līmeņa kritums ir vērojams gan lielāko eirozonas valstu, gan Ķīnas un Japānas rūpniecībā. Turklāt, paļaujoties uz apsteidzošajiem ekonomiskās aktivitātes rādītājiem , lejupslīde eirozonas rūpnieciskajā izlaidē turpināsies un pat jau pieņemas spēkā. Uzņēmēju noskaņojums pasliktinās. Ekonomisti ir minējuši vairākus šāda ekonomiskās izaugsmes palēninājuma iemeslus: ASV un Ķīnas domstarpības par savstarpējo preču tirdzniecību, kā arī abu valstu ieviestie tirdzniecības tarifi, kas atstāj negatīvu ietekmi ne tikai uz Ķīnas, bet arī uz citu valstu ražotājiem; Ķīnas valdības aktīva rīcība, vairāku iepriekšējo gadu laikā ierobežojot kreditēšanas izaugsmi; Vācijas auto un ķīmiskās rūpniecības kritums; Brexit procesa izraisītā nenoteiktība.
Ekonomisko rādītāju pavājināšanās savukārt ir nobiedējusi gan FRS, gan Eiropas Centrālo banku (ECB), liekot tām nopietni pārskatīt nākotnes monetārās politikas virzienu. Pirmā savu viedokli šogad mainīja FRS, kura pēc janvāra monetārās politikas sēdes paziņoja, ka atsakās no plāna turpināt procentu likmju celšanu, un norādīja, ka nākamās izmaiņas procentu likmēs būs pilnībā atkarīgas no nākotnes ekonomiskajiem rādītājiem. Turklāt FRS apņēmās arī pārskatīt vērtspapīru portfeļa samazināšanas gaitu un apmēru, tādējādi sniedzot papildu atbalstu tirgiem. Pēc nākamās sēdes, kas notika martā, FRS atzina, ka ASV ekonomiskā izaugsme palēninās un saglabāsies zema inflācija. Piemēram, FRS prognozētā IKP izaugsme 2019.g. un 2020.g. tika samazināta attiecīgi no 2,3% uz 2,1% un no 2,0% uz 1,9%. Tika samazināta arī inflācijas prognoze, ļaujot FRS norādīt, ka bāzes procentu likmes, visticamāk, tik drīz netiks celtas.
Kamēr FRS kopumā saglabā optimistisku skatījumu uz ASV ekonomiku un lejupslīdes draudus saskata galvenokārt no ārējiem tirgiem, ECB redzējums ir salīdzinoši pesimistiskāks un tā atzīst, ka tās nākotnes prognozēs dominē negatīvie riski. Saskaņā ar martā publicētajām prognozēm ECB sagaida eirozonas 2019. gada IKP izaugsmi vien 1,1% apmērā (decembrī ECB prognozēja izaugsmi 1,7% apmērā). ECB prognozē, ka inflācijas līmenis turpinās pazemināties un saglabāsies zem ECB 2,0% mērķa līdz pat 2021. gadam. ECB neplāno mainīt pašreizējos eiro bāzes procentu likmju līmeņus. Lai sniegtu papildu atbalstu eirozonas valstu ekonomikām, ECB ir nolēmusi no septembra izsniegt aizdevumus (par 0% gadā) eirozonas bankām, ķīlā ņemot šo banku izsniegtos kredītus. Šāds ECB ekonomikas un monetārās politikas redzējums atspoguļojas vērtspapīru tirgos, kur turpina saglabāties zemas likmes. Obligāciju tirgus saprot, ka plāni normalizēt eirozonas monetāro politiku tiek atlikti uz vēlāku laiku.
Obligāciju tirgus tendencēm un signāliem par iespējamo ekonomisko lejupslīdi apvienojumā ar neiepriecinošām ekonomisko rādītāju prognozēm agrāk vai vēlāk būtu negatīvi jāietekmē arī publiski kotēto uzņēmumu peļņas izaugsmes prognozes. Tā arī notiek. Piemēram, ja pērnā gada vidū tika prognozēts, ka pasaules akciju tirgus MSCI ACWI indeksā ietilpstošo uzņēmumu peļņa 2019. gadā pieaugs par aptuveni 10%, tad šobrīd peļņas izaugsme tiek gaidīta vien 4,7% apmērā. Šķiet, ka akciju tirgiem būtu jācieš zaudējumi. Tā vietā ASV akciju tirgus indekss S&P500 šogad ir piedzīvojis savu labāko pirmo ceturksni kopš 1998. gada. S&P500 indeksa peļņa pirmajā ceturksnī sasniedza 13,7% (15,7% eiro izteiksmē). Tikpat labi rezultāti šogad ir arī citos pasaules akciju tirgos. Piemēram, Eiropas akciju tirgus indeksa STOXX600 peļņa pirmajā ceturksnī sasniedza 13,2%. Labi rezultāti ir arī strauji augošo valstu akciju tirgos, īpaši lieliski rezultāti ir sasniegti Ķīnas iekšzemes akciju tirgos, kur, piemēram, Ķīnas akciju tirgus indeksa CSI300 peļņa eiro izteiksmē pirmajā ceturksnī sasniedza 33,8%. Akciju tirgus uzvedība neliecina par drīzu ekonomisko recesiju. Kā īsti interpretēt to, kas šobrīd notiek vērtspapīru tirgos?
Spēcīga izaugsme akciju tirgos šogad, par spīti satraucošiem ekonomiskajiem rādītājiem, visticamāk, ir izskaidrojama ar investoru optimismu par arvien atbalstošākiem signāliem no centrālo banku puses, kā arī ar Ķīnas centieniem stimulēt savu ekonomiku, lai nepieļautu tās izaugsmes tempa nozīmīgu bremzēšanos. Arī ASV valdības pārstāvju signāli par iespējami drīzu un pozitīvu ASV un Ķīnas tirdzniecības sarunu iznākumu palīdz uzlabot investoru noskaņojumu. Taču lielāko optimisma devu tirgiem sniedz dati par izsniegto kredītu kopējo apjomu Ķīnā, kas janvārī vien ir pieaudzis par 4,6 triljoniem CNY jeb aptuveni par 600 miljardiem EUR, jeb par 48% vairāk nekā pirms gada. Tas, vai un cik lielā mērā Ķīna centīsies novērst izaugsmes bremzēšanos ar jaunu kreditēšanas pieauguma vilni, būtu jāvērtē turpmākajos mēnešos, ņemot vērā, ka pati Ķīnas valdība kontrolētu kredītsaistību pieaugumu uzskata par būtisku priekšnoteikumu ilgtspējīgai izaugsmei.
Kopumā akciju tirgus šobrīd vērojamo ekonomikas izaugsmes palēninājumu uzskata par pārejošu un raugās tam pāri. Pasaules publisko uzņēmumu peļņas pieaugums 2020. gadā šobrīd tiek sagaidīts 10,6% apmērā.
Arī SEB bankas ekonomisti sliecas saglabāt pozitīvu nākotnes tirgus redzējumu . Ne visi makroekonomiskie rādītāji norāda uz tuvojošos lejupslīdi. Kamēr rūpnieciskā izlaide piedzīvo sabremzēšanos, ekonomiskās aktivitātes līmenis pakalpojumu sektorā, kas arī veido lielāko ekonomikas daļu, visā pasaulē saglabājas labs. Nodarbinātības tendences joprojām ir pozitīvas. Turpinās algu kāpums gan ASV, gan Eiropā, kas ļauj prognozēt joprojām spēcīgu mājsaimniecību patēriņu. Sagaidāms, ka ASV un Ķīnas tirdzniecības strīds atrisināsies, tādējādi sniedzot papildu stimulu pasaules ekonomiskajai izaugsmei. Ķīnas ekonomikas stimulēšanas pasākumi varētu sākt pozitīvi atspoguļoties faktiskajos makroekonomiskajos rādītājos 2. pusgada laikā. Tas veicinās uzņēmumu peļņas pieauguma prognožu, kuras šobrīd varētu būt pārspīlēti strauji samazinātas, palielināšanu. Mēs neprognozējam, ka uzņēmumu peļņas pieaugums varētu kļūt negatīvs. Izmaiņas centrālo banku monetārajā politikā ir papildu pozitīvs faktors. Tajā pašā laikā investoru aptaujas liecina par lielu piesardzību un salīdzinoši konservatīvu pozicionējumu ieguldījumu portfeļos.Tas sniedz iespēju piedzīvot papildu izaugsmi akciju tirgos, ja šobrīd pārlieku piesardzīgie investori tomēr notic makroekonomisko rādītāju uzlabojumam. Ekonomiskā recesija vai nopietna korekcija akciju tirgos nav mūsu pamata scenārijs. Kopumā ieguldījumu stratēģijās mēs dodam priekšroku akcijām un augstāka riska obligācijām, lai arī salīdzinoši mazākā apjomā nekā gada sākumā, ņemot vērā spēcīgo kāpumu akciju tirgos pirmajā ceturksnī un to, ka Eiropas ekonomisko rādītāju vājums saglabājas.
Ingus Grasis, SEB Private Banking investīciju stratēģis
