SEB Mājokļu cenu indikators: iedzīvotāju optimisms par nekustamā īpašuma cenu izmaiņām nemainīgi augsts
SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība (starpība starp mājokļu cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu) šī gada aprīlī nedaudz samazinājusies. Šobrīd tā sasniegusi 45,4 punktus, kas ir nedaudz zemāk nekā 2018. gadā.
Nekustamā īpašuma cenu pieaugumu nākamo 12 mēnešu laikā prognozē 54% aptaujāto iedzīvotāju*, kas ir nedaudz vairāk nekā 2018. gada rudenī. Tajā pašā laikā salīdzinājumā ar 2018. gada oktobri nedaudz palielinājies arī mājokļu cenu krituma prognozētāju īpatsvars, kas šobrīd veido 8,6%. Neitrāli noskaņoto iedzīvotāju, kuri sagaida nemainīgas mājokļu cenas tuvākā gada laikā, īpatsvars šobrīd veido 22,8%. Savukārt 14,7% respondentu nebija konkrēta viedokļa par mājokļu cenu izmaiņām, un tas ir mazāk nekā iepriekšējos ceturkšņos.
“Iedzīvotāju optimisms, runājot par mājokļa cenu izmaiņām nākotnē, saglabājas, pateicoties pašreizējai stabilitātei ekonomikā un darba tirgū, augošiem ienākumiem un finansējuma pieejamībai. Tomēr publiskajā telpā skanošās runas par augošajiem riskiem ekonomikai un iespējamo krīzes atkārtošanos samazina iedzīvotājos pārliecību par nākotni, tāpēc pakāpeniski aug arī to iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka mājokļu cenas tuvākā gada laikā samazināsies”, aptaujas rezultātus skaidro SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.
Vispesimistiskāk noskaņoti ir Latgales iedzīvotāj, kur cenu kritumu prognozē 13,5% aptaujāto. Tur arī ir vismazāk cenu kāpumu sagaidītāju – 41%.
Visaugstākais mājokļu cenu pieauguma prognozētāju īpatsvars ir Rīgā – tur 59,9% aptaujāto sagaida, ka cenas tuvākā gada laikā pieaugs. Tomēr tieši Rīgā pusgada laikā visstraujāk pieaudzis arī pesimistiski noskaņoto iedzīvotāju īpatsvars – apmēram 10% aptaujāto prognozē mājokļa cenu kritumu.
Optimistiski attiecībā uz mājokļu cenu izmaiņām ir arī Zemgales iedzīvotāji (55,6% sagaida, ka cenas tuvāko 12 mēnešu laikā pieaugs), kā arī Vidzemē dzīvojošie (54,9%).
Analizējot respondentu atbildes dažādās sociālekonomiskajās grupās, redzams, ka visvairāk nekustamā īpašuma cenu kāpuma sagaidītāju ir starp iedzīvotajiem vecumā no 35 līdz 44 gadiem. Visdrīzāk tieši šajā vecuma grupā cilvēki jūtas visvairāk finansiāli nodrošināti un sociāli aizsargāti. Optimistiskāk noskaņoti ir algotie darbinieki, speciālisti un ierēdņi, kā arī individuālā darba veicēji. Savukārt, procentuāli visvairāk to, kuri sagaida mājokļu cenu kritumu, ir starp jauniešiem vecumā no 18 līdz 25 gadiem, strādājošie ar vidējiem ienākumiem, kā arī Latgalē dzīvojošie. Tomēr arī šajās grupās mājokļu cenu kāpuma sagaidītāju skaits ir ievērojami lielāks nekā cenu krituma prognozētāju skaits.
*Aptauja veikta 2019. gada martā sadarbībā ar pētījumu centru SKDS. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi tika aptaujāti 1007 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem visā Latvijā, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās.
