Jauna situācija darba tirgus kaleidoskopā

Šā gada 1. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā palēcās līdz 7,4%, ceturkšņa laikā palielinoties par 1,4 procentpunktiem, bet gada laikā – par 0,5 procentpunktiem.

COVID-19 situāciju darba tirgū ir sagriezis kājām gaisā un sācis pieaugt straujā tempā. Kāpums ceturkšņa laikā galvenokārt ir noticis marta laikā, kas nozīmē, ka otrā ceturkšņa laikā tas būs vēl krietni augstāks. Gada otrajā pusē tas vēl turpinās palielināties un varētu pietuvoties 12%. Cik tālu tas kāps, būs atkarīgs no ekonomikas spējas stabilizēties un valdības atbalsta pasākumiem. Taču, daudzas nozares pie pilnas noslodzes, īpaši ar tūrismu, izklaidi, atpūtu, arī tirdzniecību saistītās, tik drīz neatgriezīsies, kas nozīmē, ka bezdarbu papildinās tie, kas vēl šobrīd atrodas daļējā nodarbinātībā vai saņem dīkstāves pabalstus. Bez šo pasākumu ieviešanas, bezdarbs jau šobrīd tuvotos 13%. Daudz kas būs atkarīgs no situācijas eksportā, īpaši rudenī, kad sagaidāms otrreizējs sitiens pa pieprasījumu. Pie pozitīvām tendencēm darba tirgū varētu atgriezties nākamgad. Tuvākajā laikā pozīcijas darba tirgū atkal atgūs darba devējs, kaut arī noteiktās jomās, kā piemēram, ar IT saistītām profesijām, straujie pagriezieni tehnoloģiju virzienā, palielinās šīs jomas speciālistu iztrūkumu. Šajā laikā saglabāsies arī pietiekami liels vakanču īpatsvars un daudzas jomas, kur ilgstoši bija grūtības nokomplektēt darbiniekus, varētu nonākt nedaudz labākā situācijā. Būtiska loma būs dažādu pārkvalifikāciju pasākumu efektivitātei. Tomēr lielas pārmaiņas varētu tik un tā izpalikt, jo lielai daļai būs grūti mainīt darba specifiku un motivāciju, piemēram, nomainīt darbu apkalpojošā sfērā uz darbu apstrādes rūpniecībā vai lauksaimniecībā varētu būt pietiekami izaicinoši. Darba tirgu no pārlieku lielas atdzišanas turēs valdības atbalsta programmas, kuru efektivitāte būs izšķiroša nosakot ekonomikas tālākās atgūšanās pozīcijas. Jo vairāk darbinieku būs noturēti darba tirgū, jo spēcīgāka tā būs. Tāpat pašreizējā krīze neatceļ tendenci, kad no darba tirgus aizejošo skaits būs lielāks par tajā ienākošo, kas nozīmē, ka situācija daudzās nozarēs saglabāsies saspīlēta neskatoties uz pašreizējo bezdarba kāpumu.