COVID-19 algu kāpumu piebremzē, bet neapstādina

2. ceturksnī vidējā darba samaksa gada laikā pieauga par 3,9%, bet ceturkšņa laikā par 1,6%. Darba samaksa pēc nodokļu nomaksas bija 824 eiro. Darba tirgus negaidīti sarežģītajā laika posmā ir noturējies braši. Lai arī katastrofa prognozēta netika, šķita, ka korekcijas būs nedaudz izteiktākas.

2. ceturksnī vidējā darba samaksa gada laikā pieauga par 3,9%, bet ceturkšņa laikā par 1,6%. Darba samaksa pēc nodokļu nomaksas bija 824 eiro.

Darba tirgus negaidīti sarežģītajā laika posmā ir noturējies braši. Lai arī katastrofa prognozēta netika, šķita, ka korekcijas būs nedaudz izteiktākas. Dati rāda, ka salīdzinoši īslaicīgais un selektīvais šoks algu kāpumus ir tikai nedaudz sabremzējis. Parasti algas reaģē ar lielāku laika nobīdi un noturīgākām likstām ekonomikā. Ja maijā gada pieauguma temps noslīdēja līdz 2,5%, tad jūnijā atguvās jau līdz 5,6%. Izteiktāko samazinājumu izjuta izmitināšanas un ēdināšanas nozarē (-16,5%) un transportā un uzglabāšanā (-5,1%) strādājošie. Niecīgu kritumu piedzīvoja arī nekustamā īpašuma (1,5%) un izklaides sfēru (-1%) darbinieki. Pārējās nozarēs izmaiņas bija pozitīvas, kaut pa nozarēm tās ir atšķirīgas, jo katra ierobežojumus izjuta atšķirīgi. Daudzās nozarēs darbs ritēja bez būtiskām izmaiņām.

Šī ir pozitīva ziņa patēriņam, bet ne pārāk darba devējiem, kam šis varētu būt bijis ļoti īss laika posms, kurā darba samaksas spiediens nedaudz atslāba. Šogad tas saglabāsies zem iepriekšējos gados uzrādītā 7-8% tempa, ko diktēs paaugstināta nenoteiktība. Tā pieturēs darbinieku ambīcijas un darba devēju vēlmi kāpināt izmaksas. SEB bankas augustā veiktā MVU aptauja rāda, ka 13% uzņēmēju plāno algas samazināt un tikai 1% izsakās par labu darba samaksas palielināšanai. Taču darbinieku iztrūkums un ekonomikas atgūšanās nākamgad varētu atkal audzēt spiedienu celt algas. To veicinās ar negurstošais pieprasījums pēc augstākām algām sabiedriskajā sektorā.