Vecāki krāj naudu bērnu izglītībai un viņu pirmajai iemaksai par mājokli
Apmēram trešdaļa (32%) vecāku, kuri veido uzkrājumus bērnu nākotnei vai plāno to darīt, vēlētos, lai uzkrātā summa tiktu novirzīta ar bērna izglītību saistīto izmaksu segšanai, liecina SEB bankas veiktās aptaujas rezultāti.
Apmēram trešdaļa (32%) vecāku, kuri veido uzkrājumus bērnu nākotnei vai plāno to darīt, vēlētos, lai uzkrātā summa tiktu novirzīta ar bērna izglītību saistīto izmaksu segšanai, liecina SEB bankas veiktās aptaujas rezultāti*.
Bērnu izglītība ir vispopulārākais krāšanas mērķis, kam seko uzkrājumu veidošana ar mērķi nodrošināt atvasei pirmo iemaksu par mājokli. Savukārt trešais populārākais mērķis – speciālu kursu vai interešu izglītības apmaksa, kas palīdz attīstīt bērna talantus. Savukārt aptuveni ceturtā daļa aptaujāto atzīmē, ka veido uzkrājumus ar domu, ka bērni paši, sasniedzot pilngadību, izlems, kur novirzīt šo naudu.
“Mūsu dati liecina, ka bērnu izglītība vienmēr ir bijis svarīgākais iemesls uzkrājumu veidošanai, un visbiežāk vecāki krāšanu sāk, bērnam tuvojoties skolas gadiem. Šādu ilgtermiņa uzkrājumu stiprā puse – pat ar nelielām, taču regulārām iemaksām, ir iespējams sakrāt kapitālu, kas var būt ļoti noderīgs atbalsts bērniem brīdī, kad jāsāk patstāvīgās dzīves gaitas. Arī valsts atbalsta šādu uzkrājumu veidošanu, piedāvājot iespēju atgūt iedzīvotāju ienākuma nodokli par uzkrājumā veiktajām iemaksām, ko var tālāk novirzīt uzkrājumā, lai vēl vairāk palielināt tā apjomu. Turklāt vecāki paši var izvēlēties vecumu, kurā bērns saņems uzkrāto kapitālu – atkarībā no līguma termiņa, ko nosaka vecāki līguma slēgšanas brīdī,” skaidro SEB Life and Pension Baltic SE valdes locekle Kristīne Lomanovska.
Pēdējo piecu gadu laikā summa, ko iedzīvotāji novirza dzīvības apdrošināšanai ar uzkrājumu arvien pieaug, liecina SEB Life and Pension Baltic dati. Piemēram, salīdzinot ar 2015. gadu, vidējās iemaksas pērn visvairāk – par 55% – pieaugušas Lietuvā. Savukārt Latvijā summa, ko iedzīvotāji ik mēnesi novirza ilgtermiņa uzkrājumiem, tostarp bērnu nākotnei, salīdzinot ar 2015. gadu, palielinājusies par 48%, bet Igaunijā – par 24%.
Lielākās summas bērnu uzkrājumiem novirza vecāki Igaunijā
2020. gadā vidēji mēnesī Igaunijā vecāki uzkrājumam bērnu nākotnei novirzīja 47 eiro. Lietuvā summa, ko ik mēnesi uzkrājumam novirzīja vecāki, ir nedaudz zemāka – 45 eiro, bet Latvijā tā ir viszemākā – 43 eiro. Aktīvāk ilgtermiņa uzkrājumus visā Baltijā veido mammas: vairāk nekā 60% apdrošināšanas polišu pērn noslēgušas sievietes.
“Igaunijā vecāki uzkrājumos vienmēr novirzījuši lielākas summas: piemēram, 2015. gadā Latvijā un Lietuvā vecāki uzkrājumiem bērnu nākotnei ieguldīja vidēji ap 29 eiro mēnesī, bet mūsu ziemeļu kaimiņi – ap 38 eiro. Arī šobrīd Igaunija ir līderos, kas liek domāt, ka tur bērniem, sasniedzot 18 gadu vecumu, būs uzkrāts lielāks kapitāls, ko varēs novirzīt vai nu mācībām vai pirmajai iemaksai, iegādājoties mājokli”, skaidro Kristīne Lomanovska.
Visās Baltijas valstīs vecāki vidēji sāk veidot uzkrājumus bērniem sasniedzot piecu gadu vecumu. Ar pašreizējām iemaksām, sasniedzot pilngadību jauniešiem Igaunijā varētu būt uzkrāti ap 8000 eiro, Lietuvā – ap 7600 eiro, bet Latvijā – ap 7300 eiro**.
* Iedzīvotāju aptauju pēc SEB bankas pasūtījuma veica aģentūra Norstat šā gada aprīlī. Tajā piedalījās 1010 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
**Aprēķins veikts, izmantojot SEB bankas mājaslapa pieejamo kalkulatoru.
