Daudzi ziemu gaidījuši ar nepacietību, īpaši tie, kam slēpes un sniega dēlis jau nopulēti. Tomēr ziemas sporta veidi ir saistīti arī ar zināmu risku. Vai tā būtu kalnu slēpošana, slidošana vai vienkārši šļūkšana no kalna ar ragaviņām, visām šīm nodarbēm ir daudz plusu. Galvenokārt – tā ir laika pavadīšana svaigā gaisā, nemitīgā fiziskā kustībā, un tas noteikti ir lietderīgi gan ķermenim, gan garam.
Traumu risks
Tomēr ziemas sporta un atpūtas veidi ir saistīti ar traumu risku. Visbiežāk tie ir sasitumi vai izmežģījumi, plīsušas locītavu saites, dažkārt arī lauztas kājas un rokas, smadzeņu satricinājums vai pat mugurkaula traumas. Jo ekstrēmāks sporta veids, piemēram, slēpju vai snovborda frīstails, jo lielāks risks.
Traumas var gūt pat tad, ja jūs nenodarbojaties ar kalnu slēpošanu vai snovbordu, bet tikai aktīvi baudāt ziemas priekus piemājas kalniņā kopā ar bērniem. Ik gadu daudzi bērni gūst traumas, braucot no kalna ar ragavām. Īpaši bīstama var izrādīties šļūkšana uz plēves vai piepūstas kameras, kas nav vadāmas, tāpēc ar tām grūti izvairīties no sadursmes.
Sabalansēt plusus un mīnusus
ASV apkopotie statistikas dati par ziemas sporta traumām liecina, ka 58 % gadījumu, kad bērni guvuši traumas, nodarbojoties ar kalnu slēpošanu, tās izraisījusi sadursme ar kādu objektu, piemēram, koku. Bērniem šādu traumu rezultātā ir lielāks risks iegūt kāju lūzumu nekā pieaugušajiem. Dati arī liecina, ka tikai viens no 16 cietušajiem kalnu slēpotājiem valkājis ķiveri.
Patiesība ir tāda, ka traumu iespējamība visiem sportotājiem un atpūtas baudītājiem nav vienāda. Tas, kurš uz kalnu dodas nepiemērotā ekipējumā un pārvērtē savas spējas, noteikti riskē vairāk.
Maksimāls nodrošinājums
Pirmkārt, ir svarīgi nebūt vieglprātīgam un neuzskatīt, ka ar mani nekas nevar notikt. Reizēm traumas piedzīvo pat vispieredzējušākie. Jāapzinās savas spējas un jārespektē daba un kalni. Piemēram, ja nejūtaties īsti drošs vai esat noguris, neizvēlieties sarežģītas trases vai manevrus.
Otrkārt, nodrošināties ar sporta veidam atbilstošu inventāru un aizsardzības ekipējumu. Ja liekam savus bērnus uz slēpēm, tad nemaz nevaram iedomāties, ka viņi būtu bez ķiveres. Taču, kad paši dodamies lejā no kalna, nereti par ķiveri aizmirstam. Tāpat pieejami ir gan ceļu sargi, gan aizsargi mugurai, kas īpaši aktuāli tiem, kuri vēlas izpildīt trikus. Jā, tas viss prasa papildu ieguldījumu, taču veselība un drošība ir nesalīdzināmi vairāk vērtas nekā ietaupītie eiro.
Treškārt, pieskatīt bērnus pat uz nelieliem kalniņiem. Pirms ļaut bērnam laisties lejā no kalna, izvērtējiet, vai braucamais ir pietiekami drošs un vadāms un vai uz kalna nav pārlieku daudz cilvēku, kas palielina sadursmju risku. Ja bērns kādu laiku uz kalna paliek viens, pārliecinieties, ka viņš zina jūsu telefona numuru (uzrakstiet to uz lapiņas un ielieciet viņam kabatā), lai traumas gadījumā jūs tiktu nekavējoties informēts.
Ko darīt, ja ir trauma?
Traumētajai vietai nepieciešama atslodze, miers, auksta komprese un vislabāk to turēt paceltā stāvoklī, piemēram, uz spilvena. Savukārt, ja gūta trauma ar asiņošanu, primāri ir to apturēt. To var izdarīt, aizspiežot brūci ar plaukstu, dūri vai, vislabāk, ar marli vai tīru drēbes gabalu. Arī asiņošanas gadījumā jānogulda cietušais ar asiņojošo vietu uz augšu. Ja asiņošana turpinās, brūci vajadzētu piespiest vēl stiprāk un, iespējams, uzlikt papildu auduma gabalu pa virsu jau esošajam. Žņaugs gan jālieto tikai ārkārtējos gadījumos, ja asiņošana ir ļoti stipra, jo nepareizi uzlikts žņaugs var nevis samazināt, bet palielināt asiņošanu. Cik drīz vien iespējams, jāizsauc ātrā palīdzība!
Ja neesat pārliecināts, vai trauma ir pietiekami nopietna, lai sauktu ātro palīdzību, varat zvanīt uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001, kur palīdzēs situāciju novērtēt un pieņemt lēmumu. Tas darbojas visu diennakti.
Ja trauma sākotnēji nav šķitusi pietiekami nopietna, lai vērstos pēc mediķu palīdzības, bet turpmākajās dienās novērojat veselības traucējumus, noteikti dodieties pie ārsta. Piemēram, slikta dūša un reibonis var liecināt, ka tomēr ir gūts smadzeņu satricinājums, savukārt sāpes pēc sasituma locītavā var būt saistītas ar neiroloģiskām problēmām, lai gan traumatoloģiski nekas nekaiš.
Papildu sirdsmieram
Dzīvības un nelaimes gadījumu apdrošināšana, protams, nevar garantēt, ka negūsiet traumu, taču tā kalpos kā finansiāls nodrošinājums gadījumā, ja jums būs nepieciešama ārstēšanās un kādu laiku nevarēsiet iet uz darbu. Apdrošināt varat gan sevi, gan bērnu, un īpaši ieteicams tas ir tad, ja jūsu ģimene ir aktīva ziemas prieku baudītāja un ar to saistīti arī jūsu ceļojumi.
Nelaimes gadījumu apdrošināšana ir pieejama kopā ar dzīvības apdrošināšanu un paredz kompensāciju par sekām, kas iestājušās nelaimes gadījuma rezultātā: ārstēšanos slimnīcā, gūtām traumām, invaliditāti. Apdrošināšana ir spēkā 24 stundas katru nedēļas dienu neatkarīgi no jūsu atrašanas vietas – darbā, mājās, atpūtā, t. sk., atrodoties ārpus Latvijas.
Ļoti bieži daudziem no mums nav papildu uzkrājumu nejaušam nelaimes gadījumam, kas ierobežo spēju kādu laiku strādāt un pelnīt iztiku. Tāpēc par dzīvības apdrošināšanu, tāpat kā par mašīnas un mājokļa apdrošināšanu, ir jādomā, pirms tā patiešām ir vajadzīga.
Ja vīrietis 40 gadu vecumā izvēlas dzīvības apdrošināšanu 10 000 eiro apmērā un nelaimes gadījumu apdrošināšanu par pieciem tūkstošiem eiro uz 10 gadiem, tad ikmēneša prēmija būs 10,82 eiro. Jaunākiem cilvēkiem summa ir vēl mazāka. Turklāt, ja nav vēlmes slēgt ilgtermiņa līgumu, ir iespēja slēgt līgumu arī katru gadu.
