Finanšu tirgi nav nekas mistisks, tā nav arī raķešu zinātne. Tajos notiekošie procesi ir tikpat saprotami kā gadalaiku maiņa vai citas apkārtējās pasaules parādības. Apskatīsim vienkāršāku skatījumu uz finanšu tirgu svārstībām – kāpumiem un kritumiem.
Finanšu tirgus ietekmē notikumi politikā (piemēram, vēlēšanas, politiķu lēmumi, centrālo banku lēmumi), makroekonomikā (inflācija, bezdarbs un citi rādītāji) un mikroekonomikā (uzņēmumu izaugsmes rezultāti un prognozes).
Finanšu tirgi cikliski kāpj un krīt, tāpēc ir korekti vērtēt finanšu rezultātus ilgtermiņā vismaz 10 gadu ilgā laika posmā.
Ja vidējo gada temperatūru vērtējam pēc februāra, tad Latvija atrodas Ziemeļpolā
Finanšu tirgos notiekošo var tēlaini salīdzināt ar gadalaiku maiņu. Mēs visi zinām, ka februārī parasti ir auksts laiks, bet tuvojoties vasarai, kļūst siltāks. Vasarai beidzoties, atkal kļūst vēsāks. Lai gan gada vidējā temperatūra Latvijā ir +7 grādi, gada gaitā mēs parasti piedzīvojam gan +30 grādu svelmi, gan -20 grādu spelgoni.
Līdzīgi ir ar “gadalaikiem” finanšu tirgos – ja mūs satrauc pensiju plānā vai ieguldījumu fondos vērojamais negatīvais ienesīgums, jāatceras, ka “februāris” noteikti beigsies. Savukārt, ja esam pieraduši pie garas un siltas “vasaras” (pensiju plānā vai ieguldījumu fondos ilgstoši ir vērojams kāpums), nedrīkst aizmirst, ka drīz kļūs vēsāks.
Atlaižu laikā pirkta ziemas jaka ir identiska par standarta cenu iegādātai ziemas jakai, tikai lētāka
Kritumi finanšu tirgos atgādina sezonas atlaides lielveikalos:
- Tāpat kā veikalos sezonas atlaižu laikā vasarā ir iespējams iegādāties, piemēram, lētākus ziemas zābakus vai jaku, bet ziemā zāles pļāvēju, tā arī finanšu tirgos ir periodi, kad pensiju plānu vai ieguldījumu daļas var nopirkt lētāk;
- Tāpat kā sezonas izpārdošanā iegādāti apavi vai apģērbi ir tieši tādi paši kā par parasto cenu nopirktie, arī finanšu tirgos krituma brīdī iegādātās pensiju plāna un ieguldījumu fondu daļas ne ar ko neatšķiras no tām, kas iegādātas finanšu tirgus “siltākajā gadalaikā”;
- Tāpat kā labu ziemas jaku parasti valkājam ne vienu vien gadu, arī ieguldījumi jāvērtē ilgtermiņā.
Kritumi finanšu tirgos ir nepieciešami tāpat kā sausā vasarā lietus
Tāpat kā zemei ir nepieciešams lietus, tā finanšu ekosistēmai ir nepieciešami kritumi finanšu tirgos. Saulains un silts laiks, protams, ir patīkams, tomēr bez lietus zeme izžūtu. Laiku pa laikam tai ir nepieciešams atvēsinošs un veldzējošs lietus. Līdzīgi ir arī ar finanšu tirgiem nepārtraukti kāpjot, tie pārkarstu. Kritumi visu noliek sākuma pozīcijā un saliek savās vietās.
Janvārī, staigājot bez mēteļa, var saslimt
Viens no veselības priekšnoteikumiem ir disciplīna. Katru dienu jāģērbjas atbilstoši laika apstākļiem. Arī uzkrājot iemaksas jāveic regulāri, tādējādi mazinot risku par iegādātajām daļām samaksāt augstāko cenu, lai gan, iespējams, jau nākamajā mēnesī šīs pašas daļas būs pieejamas ar “atlaidi”.
Ir gandrīz neiespējami atrast tādu apģērbu, ko varētu valkāt visu cauru gadu. Tikpat grūti ir piedzīvot veiksmi finanšu tirgos, veicot tikai vienu iemaksu gadā.
Ko nozīmē pirkt akcijas par “atlaižu” cenām?
Lai saprotamāk paskaidrotu, kāpēc finanšu tirgus krituma laiks ir piemērots jaunu daļu iegādei, esam sagatavojuši ilustratīvu salīdzinājumu ar āboliem, kas mūsu piemērā simbolizē akciju cenu, un gadalaikiem, kas raksturo stāvokli finanšu tirgū. Vasara attēlo augstāko gaisa temperatūru (daļu cenu kāpumu), savukārt, rudens ̶ finanšu tirgus daļu cenu kritumu.
Ābolu svars, kg | Cena ziemā | Cena pavasarī | Cena vasarā | Cena rudenī |
---|---|---|---|---|
1 | 0,60 | 0,80 | 1 | 0,50 |
Rezultāts:
a) Pērkot ābolus 4 reizes gadā, nopērkam 4 kg par vidējo cenu 0,73 eiro
b) Pērkot visus 4 kg vasarā, nopērkam tos par vidējo cenu 1 eiro, tātad daudz dārgāk, nekā pērkot 4 reizes gadā.
Ābolu cenu nekad nevar precīzi paredzēt. Tā ir atkarīga no laika apstākļiem, ražas un citiem faktoriem. Tomēr pieredzējis augļkopis seko līdzi laika prognozēm, izvēlas izturīgākas šķirnes un pielieto citus paņēmienus, kas palīdz viņam iegūt iespējami lielāku ražu. Tieši tāpat ir arī finanšu tirgos: bieži veiksme ir sagaidāma vien ilgtermiņā (vismaz 10 gadu laikā), tikai, atšķirībā no āboliem, pensiju plānu un ieguldījumu fondu daļas nebojājas.