Saskaņā ar Karolinska institūta (Zviedrija) profesores Mai-Līsas Helleniusas (Mai-Lis Hellénius) teikto, cilvēki pievērš pārāk lielu uzmanību zālēm un diētām, bet bieži nenovērtē pašu izvēlētā dzīvesveida ietekmi uz veselību.
Arī zinātne apstiprina, ka dzīvesveids ietekmē veselību. Zviedrijā veiktā pētījumā, kurā piedalījās 2000 sieviešu vecumā no 48 līdz 83 gadiem, konstatēts, ka infarkta risku var samazināt par 92%, ēdot veselīgu pārtiku (augļus un dārzeņus, zivis), nesmēķējot, mērenos daudzumos lietojot alkoholiskos dzērienus, regulāri kustoties un uzturot optimālu ķermeņa svaru.
Diemžēl visu minēto ievēroja tikai 5% respondenšu, un tas parāda, cik liels dažādu saslimšanu riska samazināšanas potenciāls joprojām netiek izmantots. Tāda paša pētījuma rezultāti vīriešu auditorijā atklāja, ka infarkta risku varētu samazināt par 79%, tomēr veselīgu dzīvesveidu piekopj tikai viens vīrietis no simta.
Vīriešiem ir tendence sevi pārvērtēt
Mai-Līsa Helleniusa, kurai ir bagāta pieredze veselības aprūpes jomā, savā nesenajā ziņojumā iekļāvusi arī Eirobarometra pētījuma rezultātus. Pētījuma ietvaros tika veikts apmēram 28 000 interviju, kurās tika noskaidrots, ka 59% respondentu ar sportu nodarbojas ļoti reti vai vispār nemaz.
Ar gadiem fiziskā aktivitāte samazinās: 55 gadu un vecāku cilvēku vidū ar sportu nodarbojas mazāk nekā 30%.
Pētījuma gaitā iegūtie dati liecina, ka vīrieši ir aktīvāki nekā sievietes, tomēr Helleniusa uzsver: “Vīrieši apgalvo, ka nodarbojas ar sportu vairāk, tomēr tas ne vienmēr tā ir. Vairāku pētījumu rezultāti parāda, ka vīrieši sevi pārvērtē, bet sievietes – novērtē nepietiekami.”
Mūsdienās darbs pārsvarā notiek birojā un pie datora, tādēļ lielāko daļu laika cilvēks pavada sēdus. “Sēdošs dzīvesveids – tā ir jaunā smēķēšana,” apgalvo Helleniusa. Dānijā un Holandē, kas skaitās pārtikušas valstis, katrs ceturtais cilvēks dienā pavada sēdus 8,5 vai pat vairāk stundas. Tas var izraisīt diabētu, sirdsdarbības traucējumus, sliktākajā gadījumā – pat vēzi.
“Katra pie TV ekrāna pavadītā stunda samazina dzīves ilgumu par 22 minūtēm,” apgalvo profesore. “Jo vecāks cilvēks kļūst, jo vairāk viņš sēž, jo parasti vairs neiet uz darbu, vai arī sēdoša dzīvesveida cēlonis ir kāda saslimšana.”
Ievērojiet vingrošanas pauzes darba laikā
Katra gada sākumā sporta klubi ir entuziasma pilnu cilvēku pārpildīti. Viņi ir gatavi iet uz treniņiem, lai pildītu sev dotos solījumus. Pēc pāris mēnešiem daudzi no viņiem sporta nodarbības pārtrauc. Mai-Līsa Helleniusa uzskata, ka vingrot var ne tikai sporta klubā vai mežā. Sēdošu darbu strādājošajiem apmēram ik pēc divdesmit minūtēm jāpaņem pauze un jāizstaipās, labi palīdzēs arī, piemēram, pietupieni. Šīs nelielās darbības palīdzēs samazināt spriedzi un novērst citas veselības problēmas.
Helleniusa neatbalsta diētas, kuru laikā strauji tiek samazināts uzņemamo kaloriju daudzums. Viņa uzsver, ka no ēdienkartes nevajadzētu izslēgt riekstus un olīveļļu to lielā kaloriju daudzuma dēļ, jo šīs kalorijas pozitīvi ietekmē atmiņu. “Smadzenes gandrīz simtprocentīgi sastāv no taukiem, tās atspoguļo taukus, ko patērējam uzturā. Taču pētījumu rezultāti liecina, ka kaitīgo dzīvnieku tauku lietošana uzturā var veicināt demenci.”
Profesore iesaka Vidusjūras diētu, kurā galvenais uzsvars tiek likts uz šķiedrvielām bagātu ēdienu, savukārt sarkanās gaļas vietā priekšroka tiek dota vistas gaļai un zivīm. “Esmu ievērojusi, ka, piemēram, Zviedrijā pēc ilgāka laika atkal no jauna palielinās sviesta patēriņš, tomēr transtauku dēļ tas ir kaitīgs veselībai. Ir vērts aizdomāties, kādus produktus ir vērts iekļaut ēdienkartē vairāk (jūras veltes, rieksti) un kādus ierobežot, piemēram, sāls patēriņu,” skaidro zinātniece, piebilstot, ka, protams, ir arī tradicionālie pārtikas produkti, kuri ziemeļu tautu ēdienkartē vienmēr būs goda vietā: “Rupjmaizi var ēst vienmēr.”
Hetere Orusalu,
žurnāliste
