Neskatoties uz dažādām valsts un privātā sektora iniciatīvām nu jau daudzu gadu garumā, dzimumu līdztiesības jautājums ir aktuāls arī šodien, jo dati un pētījumi liecina, ka stereotipi un tradicionālais skatījums uz dzimumu lomu sadalījumu joprojām traucē sievietēm veidot sapņu karjeru un attīstīt savu uzņēmējdarbību.
Latvijā lielākā algu nevienlīdzība Eiropas Savienībā
Lai gan sieviešu un vīriešu līdztiesība ir Eiropas Savienības (ES) pamatvērtība jau kopš 1957. gada, statistika ir skarba — 2020. gada dati liecina, ka ES sievietes stundā pelnīja vidēji gandrīz par 13% mazāk nekā vīrieši un vislielākā atšķirība tika reģistrēta tieši Latvijā — 22,3 %. Būtiski, ka vairākās nozarēs šī nevienlīdzība ir īpaši izteikta, visvairāk izpaužoties finanšu un apdrošināšanas, kā arī informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT) jomās — virs 33%. Jāpiemin, ka tieši šīs ir nozares, kur ir arī vismazākais procents sieviešu vadītāju.
Dažādība un iekļaušana ir arī SEB bankas pamatvērtības, par kurām aktīvi runājam, mudinot skatīties plašāk. Tāpat SEB banka un SEB Global Services kopš 2019. gada ir Eiropas Daudzveidības hartas Latvijā dalībnieki, tā atbalstot vienlīdzīgu un cieņpilnu attieksmi, kā arī iekļaujošu darba vidi, kurā galvenais kritērijs ir darbinieku profesionalitāte.
Tā kā dzimumu nevienlīdzība parasti izpaužas tieši atalgojuma ziņā, esam ieviesuši vienlīdzīgas samaksas principu — ikgadējā algu pārskatā pievēršam uzmanību, lai kolēģu sniegums un alga tiek vērtēti pēc vienlīdzīgiem principiem, un, ja vēsturisku iemeslu dēļ redzam būtiskas algu atšķirības, cenšamies tās novērst.
Tāpat jau otro gadu atbalstām projektu “Future Heroes”, kurā 13 – 17 gadus vecas jaunietes pieredzējušu mentoru vadībā īsteno dažādus sociālos projektus. Iniciatīvas mērķis ir atklāt jaunietēs līderības un uzņēmējdarbības potenciālu. Esmu droša, ka daudzām tā ir unikāla iespēja un, cerams, arī labs atspēriens drosmīgāk iestāties par savām idejām un tās realizēt.
Lai sekmētu sieviešu līdztiesību, finansiālo neatkarību un iesaisti uzņēmējdarbībā, ES īsteno dažādas atbalsta iniciatīvas, tostarp izveidota WEgate platforma — vienas pieturas aģentūra, kas sniedz informāciju par apmācībām, darbaudzināšanu, konsultācijām un tīklošanās iespējām sievietēm, kuras vēlas uzsākt vai attīstīt uzņēmējdarbību.Tāpat vērts pieminēt arī vietējās iniciatīvas, piemēram, forumu “Līdere”, kas iedvesmo sievietes uzdrīkstēties pārmaiņām.
Dzimumu līdztiesība Skandināvijā pagaidām nav veicinājusi sieviešu uzņēmējdarbības bumu
Eiropā kopumā sievietes uzņēmējas veido apmēram trešdaļu no visu uzņēmēju skaita, tomēr šis procents dažādās valstīs ir atšķirīgs. Latvijā no Top500 uzņēmumiem tikai 20% valdes locekļu ir sievietes. Vienlaikus ASV menedžmenta konsultāciju uzņēmums McKinsey & Company savā pētījumā secinājis, ka uzņēmumiem, kuru vadības komandā ir pārstāvēti dažādi dzimumi, ir 25% lielāks potenciāls pārsniegt vidējos peļņas rādītājus.
Baltijas valstis bieži dažādās jomās iedvesmojas no Skandināvijas valstīm, kas globālā mērogā pazīstamas kā vienas no dzimumu līdztiesības karognesējām. Tomēr Skandināvijā ir mazāks procents sieviešu, kas nolemj sākt uzņēmējdarbību, nekā vidēji Eiropā. No Ziemeļvalstīm visaugstākais sieviešu uzņēmēju skaits ir Somijā — 34% no visiem uzņēmējiem, turpretī Dānijā tas ir ap 25%, bet Zviedrijā — ap 23% (2017. gada dati).
Pētījumā par sieviešu uzņēmējdarbību Ziemeļvalstīs (2020. gads) tiek norādīts, ka Somijas lielākā sieviešu uzņēmēju proporcija varētu būt saistīta ar valsts vēsturi, kad karu ar PSRS dēļ Somijā vairāk sieviešu uzņēmās līderību. Turklāt būtiska loma ir bijusi arī Somijas Sieviešu uzņēmēju asociācijas (Yrittäjänaiset) darbībai kopš 1947. gada. Vienlaikus jāmin, ka Somijā sievietes uzņēmējas pārsvarā gadījumu (65%) nodrošina darbu tikai sev, plašāku uzņēmējdarbību neattīstot.
Kopienas sajūta un mentorings veicina lielāku sieviešu iesaisti
SEB bankas dati liecina, ka arī Baltijā vīrieši ir daudz aktīvāki uzņēmumu dibinātāji, jo viņiem pieder divas reizes vairāk kompāniju nekā sievietēm, vienlaikus Latvijā to uzņēmumu īpatsvars, kas pieder sievietēm, ir nedaudz augstāks nekā abās pārējās kaimiņvalstīs.
Latvijā ir tikai divas jomas, kurās sievietēm piederošu uzņēmumu ir vairāk — veselības un sociālā darba sektorā, kā arī izglītības sektorā. Savukārt vismazāk sievietes dibina uzņēmumu finanšu un apdrošināšanas sektorā, kā arī būvniecības un energoresursu sektorā. Līdzīga situācija vērojama ne tikai pārējās Baltijas valstīs, bet arī Skandināvijā, kur sievietes uzņēmējas visvairāk darbojas dažādu pakalpojumu sniegšanas sfērā, kā arī sociālajā, veselības un izglītības jomā, kamēr vismazāk pārstāvētas energoresursu, finanšu, būvniecības un arī IT nozarēs.
Kas varētu sekmēt lielāku sieviešu iesaisti uzņēmējdarbībā un vienmērīgāku sadalījumu pa dažādām nozarēm? Jau minētā Ziemeļvalstu pētījuma autori izdarījuši vairākus secinājumus, kas var noderēt arī Baltijas valstīm. Kā vienus no būtiskākajiem faktoriem viņi min iespēju tīkloties un darboties mentora vadībā, kā arī iedvesmojošu pozitīvo paraugu esamība.
Pētījumā arī secināts, ka vidē, kurā dominē vīrieši, sievietēm jāpieliek lielākas pūles savu mērķu sasniegšanai un ka kopienas sajūtas radīšanai ir būtiska loma sieviešu uzņēmējdarbības veicināšanā.
Tā kā bankā esam novērojuši, ka sievietes nereti ir prasīgākas pret sevi, pastiprināti pievēršam uzmanību tam, lai iedrošinātu viņas uzņemties iniciatīvu, noticēt saviem spēkiem un pieteikties jaunajām vakancēm.
Kas traucē sievietēm ielauzties IT jomā?
Viena no aktuālākajām mūsdienu darbības jomām un arī daudzu jauniešu iekārojamākajām darba vietām ir IT nozare, kurā tradicionāli dominējuši vīrieši — piemēram, saskaņā ar 2018. gadā ASV kompānijas Carta apkopotajiem datiem, tikai 9% darbinieku Silīcija ielejā bija sievietes. Turklāt tika konstatēta arī izteikta ienākumu nevienlīdzība — uz vienu dolāru, kas piederēja uzņēmējiem vīriešiem, uzņēmu vadītājām sievietēm piederēja kapitāls 39 centu apmērā.
Providus 2020. gadā veiktajā pētījumā “Vai IKT ir nākotne visiem?” tiek norādīts, ka dzimumu atšķirība/dominance dažādās nozarēs lielā mērā skaidrojama ar stereotipiskajām dzimumu lomām, ko nereti saņemam mantojumā jau no bērnības un kas veicina mūsu tālākās profesionālās izvēles. Šajā pētījumā arī konstatēts, ka sieviešu augstais paškritikas līmenis nereti viņas attur no karjeras veidošanas IT jomā.
Noskaidrots, ka par piemērotākajām jomām, kurā veidot karjeru sievietēm, Latvijas iedzīvotāji uzskata sociālo darbu un aprūpi, veselību un izglītību, kamēr vīriešu top 3 veido uzņēmējdarbība, ražošana un IT.
Tomēr ledus viennozīmīgi ir sakustējies un parādās aizvien vairāk dažādu iniciatīvu, kas vērstas uz sieviešu iedrošināšanu un iesaisti — piemēram, nevalstiskā organizācija Riga TechGirls, sadarbojoties ar tehnoloģiju uzņēmumiem, nu jau vairākus gadus palīdz sievietēm arī pilnīgi bez priekšzināšanām iegūt vajadzīgo izglītību un prasmes, lai veidotu karjeru IT jomā.
Aija Miķelsone
Mazo un vidējo uzņēmumu segmenta vadītāja Baltijā
