Kad sporta zālēm marta vidū nācās slēgt durvis, DCH studija nolēma organizēt treniņus tiešsaistē. Lai saglabātu kopības sajūtu, videokameru ieslēdza ne tikai treneris, bet arī visi vingrotāji. Studijas vadītājs un treneris Kaspars Ozoliņš eAkadēmijas diskusijā atklāj, kā vienas nakts laikā īstenota ideja par tiešsaistes treniņiem, un sniedz vērtīgus padomus citiem uzņēmējiem.
Pirms Covid-19 pandēmijas izraisītajiem ierobežojumiem DCH studija saviem klientiem piedāvāja grupu nodarbības un privātos treniņus. Klubs arīdzan sagatavo īpašas treniņu programmas, kuras izmanto ne tikai paši, bet arī pārdod citām sporta zālēm Latvijā un ārzemēs. Taču marta vidū DCH studijai nācās strauji pielāgoties izmaiņām.
“Mūsu pieredze bija ļoti īsa un konkrēta. Tādas bija arī mūsu darbības. Marta vidū, jau pirms valdība to paziņoja kā nepieciešamību, pieņēmām lēmumu slēgt sporta kluba durvis. Tieši šī nakts starp divām dienām bija laiks sagatavoties, lai nākamajā dienā sāktu darbu ar tiešsaistes nodarbībām,” atminas K. Ozoliņš. Kā risinājumu DCH studija izvēlējās organizēt maksas grupu nodarbības un individuālos treniņus Zoom platformā.
Pāreja uz jauno režīmu nebija viegla – divas nedēļas DCH studijas komandas darba diena ilga no pulksten 8 rītā līdz 3 naktī. “Tomēr tas bija tā vērts. Kamēr citi skatījās Netflix filmas un remontēja dzīvokļus, mēs strādājām. Tagad arī mēs varam ieslēgt Netflix un noskatīties savu mīļāko dokumentālo filmu,” K. Ozoliņš atskatās uz spraigo ikdienu.
Saglabāt kopības sajūtu
K. Ozoliņš norāda, ka treniņi tiešraidē nav unikāla ideja, – tos organizēja arī citi sporta klubi un fitnesa entuziasti. “Bet tur nav saskarsmes. Viss ir nedabīgs un samākslots. Tu skaties kameras ekrānā un tikai mini, kas aiz tā visa slēpjas. Varbūt vingrotājs tur sēd, atzvēlies dīvānā, ēd čipsus, dzer alu un smejas par tevi. Vai arī treneris mudina darīt vairāk un enerģiskāk, lai gan vingrotājs tam nav fiziski sagatavots,” treneris izceļ risinājuma trūkumus.
Tāpēc DCH studija nolēma iet alternatīvu ceļu, piedāvājot grupu nodarbības ar tiešo kontaktu. Proti, kameru ieslēdz ne tikai treneris, bet arī visi vingrotāji. K. Ozoliņš neslēpj, ka šāds solis prasa izkāpt no komforta zonas.
Vingrotāji labprāt pārkārtoja dzīvokļus un nebaidījās izmantot par inventāru dažādus sadzīves priekšmetus . Papildu tam DCH studija piedāvāja sportistiem īrēt inventāru pilnvērtīgam treniņam.
“Mēs motivējām ieslēgt kameras un piedāvājām iespēju redzēt citus vingrotājus, ne tikai treneri. Jo treneri daudz laika pavada pie ekrāna, labojot vingrotāju tehniku. Kad viņi saņēmās to izdarīt un redzēja, kā visi vingro, tad “ballīte” notika no treniņa sākuma līdz pat beigām,” stāsta K. Ozoliņš, piebilstot ka vien daži vingrotāji no visa sportistu kopuma tā arī nav sadūšojušies ieslēgt kameru.
“Ne tikai treneris ir tavās mājās, bet arī tu esi trenera mājās. Tā bija iespēja atkal pabūt kopā. (..) Saņēmām daudz labu atsauksmju, ka esam ātri adaptējušies, snieguši cilvēcisko kontaktu. Parādījās daudzi ārvalstīs dzīvojošie latvieši, kas sen nebija vingrojuši latviešu valodas pavadībā,” paveikto apraksta K. Ozoliņš, piebilstot, ka DCH studijas tiešsaistes treniņiem varēs pievienoties arī tad, kad vingrotājiem atkal būs pieejami klātienes treniņi.
Panikai nav laika
Par uzņēmuma vadību Covid-19 pandēmijas ierobežojumu laikā DCH studija lēmusi vēlos vakaros, kad beigušies treniņi. “Migdami ciet, visi sēdēja tiešsaistes konferencēs, runājās. Katru stundu pieņēmām jaunus lēmumus, tāpēc nācās nemitīgi papildināt informāciju mājaslapā. Šajā laikā gūto pieredzi izmantosim, lai atkal atvērtu klubu citā formātā. Vai mēs tam esam gatavi? Jā, esam. Jo citu variantu nav,” stāsta K. Ozoliņš.
K. Ozoliņš vērsās pēc padoma pie draugiem, tostarp tādiem, kuri strādā ārzemēs un ar fitnesu pilnīgi nesaistītās industrijās. “Jūtot to, kas notiek pie viņiem, es nepārtraukti domāju soli uz priekšu – kas varētu notikt pie mums. Man lielākais jautājums bija, ko cilvēki būs gatavi darīt, kad šie ierobežojumi beigsies. Kā mainīsies paradumi? Ko darīs citādāk attiecībā uz sportu un grupu nodarbībām? Ko mēs pasāksim ar tiešsaisti? Kā strādāsim DCH studijā uz vietas?” stāsta treneris. Atbildēt uz šiem jautājumiem palīdzējusi stratēģiskā domāšana, filozofēšana un meditēšana.
“Galvenais ir nekrist panikā no lasītā ziņu portālos un sociālajos tīklos. Bet tam arī nemaz nebija laika.”
“Tik labam scenārijam, kāds ir tagad, es nebiju gatavs. Tas man joprojām ir šoks. Bet mani nedaudz biedē, ka atkal būs divas nedēļas negulētu nakšu, jo kaut ko nāksies mainīt. Tikko divus mēnešus ir darīts pamatīgs darbs, bet atkal laiva tiks apmesta otrādi un būs jāķepurojas ārā. Es teiktu, ka dzīve ir jautra,” par nākotni nosaka treneris.
Kā mainīsies vingrotāju paradumi
Teju visi DCH studijas treneri iesaistījās jaunajā treniņu formātā. Bija tikai divi izņēmumi – viens pilnībā veltīja laiku maģistra darbam, bet kāds cits pārgāja uz portālu tavaklase.lv, kur kļuva par vienu no skolēnu iemīļotākajiem sporta skolotājiem.
Lai gan vingrotāji ir iecienījuši tiešsaistes treniņus, K. Ozoliņš prognozē, ka pēc sporta zāļu atvēršanas gaidāms liels sportistu pieplūdums. “Tie, kuri ir pieraduši strādāt ar trenažieriem lielajos sporta klubos, ir pametuši aktivitātes, jo nemāk vingrot bez šī inventāra. Arī mūsu vingrotāji, kuri izmanto dažādu funkcionālo inventāru, noteikti pieprasīs to, ko nevar izdarīt mājās,” paredz DCH studijas saimnieks.
“Domāju, ka sākumā pieplūdums būs milzīgs, bet pēc tam tas kritīsies, jo priekšā ir vasara. Ātrāk sāksies rudens sezona. Esmu pārliecināts, ka viss būs kārtībā un visi varēsim darboties ierastajā režīmā,” noteic K. Ozoliņš.
Taču ieradums vingrot tiešsaistē varētu saglabāties, norāda treneris. “Daudzi redz, ka tas ir ērti. Cilvēki cenšas mazāk pārvietoties ar transportlīdzekļiem, mazāk sēdēt sastrēgumos. Ja mājās ir piemērota vide un rodas apjausma, ka tiešsaistē var vingrot un daudz ko paveikt, tad daudzi izvēlēsies to kā variantu, lai netērētu resursus, dodoties uz treniņu klātienē,” saka K. Ozoliņš.
Kur ikdienā smelties iedvesmu
K. Ozoliņš atklāj, ka ikdienā viņš smeļas spēku no dabas. Savukārt ar DCH studijas biedriem notiek ne tikai kopīgi treniņi, bet arī vīna vakari. “Parādām, ka treneri arī ir cilvēki. Kopā gatavojam ēdienu. Mums pievienojas aktieri, kuri lasa mums priekšā skaistu satīru un komēdijas,” stāsta treneris.
“Arī DCH studijas 8. dzimšanas dienu svinējām tiešsaistē, saskandinot glāzes uz ekrāna. Kopā būšana cilvēkiem ir ļoti svarīga. Nav tik būtiski, ko tu dari, ko gatavo, ko klausies. Svarīgi ir būt kopā, redzēt vienam otru, sasaukties. To mēs arī turpināsim.”
Citiem uzņēmējiem K. Ozoliņš šajā laikā iesaka neskatīties uz konkurentiem, bet gan uz sevi, – ir īstais laiks realizēt sen iecerētas, bet neīstenotas idejas. “Varbūt šis ir īstais brīdis, kad dzimt kādam unikālam pakalpojumam vai produktam. Daudz kas no tā, ko izmantojam šobrīd, kādreiz ir bijusi traka ideja, ko daudzi ir nolieguši,” iedrošina DCH studijas vadītājs.
Lai gūtu plašāku ieskatu par to, kā dažādi Latvijas uzņēmumi pielāgojas Covid-19 krīzes nestajām pārmaiņām, aicinām noskatīties SEB bankas organizēto eAkadēmijas diskusiju. Tajā piedalījās Starptautiskās Kosmetoloģijas koledžas dibinātāja un valdes priekšsēdētāja Marika Ģederte, virtuālā tirgus Svaigi.lv saimniece Elīna Novada, uzņēmējs, sejas vairogu Shield48 ražotājs Didzis Dejus un DCH Studijas vadītājs un treneris Kaspars Ozoliņš.
