Eiropā aug faktoringa tirgus, uzņēmēji novērtē iespēju kļūt efektīvākiem

Pietiekama un savlaicīga naudas plūsma daudzu uzņēmēju ikdienā ir viens no lielākajiem izaicinājumiem. Labi pazīstama situācija, – klientu ir gana, rēķini izrakstīti par prāvu summu, taču maksājumi kavējas un kontā var nepietikt līdzekļu, lai izmaksātu algas, nomaksātu nodokļus un veiktu citus maksājumus. “Pārskaitīšu tiklīdz pats saņemšu naudu,” – šādu šķietami loģisku atrunu no darba devēja puses diez vai saprotoši uztvers darbinieki, no uzņēmuma vadītāja puses – viņa sadarbības partneri un Valsts ieņēmumu dienests. Šādu situāciju risināšanai ir radies faktorings – pasaulē pieprasīts finanšu instruments. Vienkārši sakot, – banka vai cits finansētājs pārņem no uzņēmēja rēķinus, nekavējoties tos apmaksā (parasti, aptuveni 90% apmērā), un tad vēršas pie pakalpojumu vai preču saņēmējiem, lai atgūtu naudu pilnā apmērā.

Faktoringa ņēmēju lielākais ieguvums – ātra piekļuve naudai, jo nauda kontā parasti ienāk tajā pašā dienā, kad tiek saņemti rēķini. Tas ļauj uzņēmējam plānot savu darbību un veikt nepieciešamos ieguldījumus, nedomājot par to, vai kādā brīdī nesāksies problēmas nepietiekošas naudas plūsmas dēļ. Finanšu tirgū izplatīti ir trīs galvenie faktoringa veidi – iekšzemes faktorings (paredzēts produktu un pakalpojumu tirdzniecībai iekšzemē), eksporta faktorings (paredzēts eksportētājiem, ļauj saņemt maksājumus tādā valūtā, kādā izrakstīts rēķins), reversais faktorings (uzņēmums saņem finansējumu, lai apmaksātu piegādātāju rēķinus). Lai arī pēdējo gadu laikā faktoringa priekšrocības novērtē aizvien vairāk Latvijas uzņēmumu, salīdzinot ar mūsu Baltijas kaimiņiem, šajā finansējuma veidā esam vismaz piecas reizes mazāki.
 
Faktoringa apgrozījums Baltijas tirgū ir aptuveni 10 miljardi eiro, liecina starptautiskās organizācijas FCI (Factors Chain International) nesen publicētie dati par faktoringa tirgu 2023. gadā. Lietuvā faktoringa tirgus nedaudz pārsniedz 5 miljardus eiro, Igaunijā tie ir nepilni 4 miljardi eiro, bet Latvijā aptuveni 0,8 miljardi eiro. Pērn faktoringa apjoms Baltijā saruka par 4,4% un lielākais samazinājums (–12,8%) fiksēts Latvijā. Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Latvija atpaliek šajā uzņēmējiem tik nozīmīgajā finansējuma veidā, ir zemāka uzņēmējdarbības aktivitāte (mums ir mazāk uzņēmumu), kā arī tas, ka pietrūkst izpratnes par to, kādas ir faktoringa priekšrocības. Šajā ziņā Latvija “krīt ārā” no kopējās tendences Eiropā, kur faktorings uzņēmēju vidū ir ļoti populārs – FCI dati liecina, ka Eiropas daļa globālajā faktoringa tirgū ir veseli 67%, naudas izteiksmē pārsniedzot 2,5 triljonus eiro (2023).

Mūsu pieredze rāda, ka milzīga nozīme ir komunikācijai ar uzņēmējiem, skaidrojot faktoringa ieguvumus un to, kā šis instruments strādā. Tas ļauj mazināt nepatiesus priekšstatus un daudzus iedrošina pamēģināt, kā faktorings var padarīt uzņēmuma darbību efektīvāku. Varam lepoties, ka SEB bankas daļa Latvijas faktoringa tirgū pērn pieauga no aptuveni 23% līdz teju 31%, bet šī gada pirmajā ceturksnī sasniedza gandrīz 38% (2024. gada maijā mūsu faktoringa portfelis sasniedza 66,3 miljonus eiro). 

Faktoringa klientu skaits pasaulē šobrīd pārsniedz miljonu uzņēmumu. Ik gadu aizvien jauni uzņēmumi sāk izmantot šo pakalpojumu, lai nodrošinātu likviditāti un padarītu biznesu efektīvāku. Pērn strauji paplašinājās (+38,7%) reversā faktoringa tirgus, piedāvājot piegādātājam iespēju saņemt samaksu ātrāk un balstot finansējuma izmaksas pircēja kredītriskā. 2023. gadā reversā faktoringa pakalpojumi pasaulē bija 17% no kopējā faktoringa apjoma. Sagaidāms, ka šī tendence turpināsies arī nākamajos gados, jo uzņēmumi meklē veidus, kā optimizēt savu piegādes ķēdi un samazināt izmaksas. 

Vai šo iespēju savas efektivitātes un konkurētspējas stiprināšanai izmantos arī mūsu uzņēmēji? Lielā mērā tas ir atkarīgs no izpratnes, ieinteresētības un biznesa aktivitātes kopumā. Finansētāji paplašināt faktoringa tirgu ir gatavi, – mēs te saskatām lielu attīstības potenciālu gan katram atsevišķam uzņēmējam, gan mūsu ekonomikai kopumā.