Nereti uzņēmēji nenovērtē, cik noderīga viņiem var izrādīties iestāšanās sava biznesa intereses pārstāvošā organizācijā, taču dalība NVO sniedz iespēju kvalitatīvāk un skaļāk paust savu nostāju un pat iesaistīties valsts pārvaldes darbā.
Apvienošanās nevalstiskajās organizācijās (NVO) paredzēta gan fiziskām, gan juridiskām personām. Lai gan NVO darbība nav vērsta uz peļņas gūšanu vai tiešu biznesa mērķu sasniegšanu, tās sniedz savu viedokli par likumiem un normatīvajiem aktiem, kā arī to ietekmi uz sabiedrību un nozari, kurā uzņēmums darbojas.
Kas ir uzņēmēju NVO?
Uzņēmēju organizācijas – biedrības, asociācijas, apvienības, nodibinājumi, partnerības u. c. – dibinātas ar mērķi pārstāvēt savu biedru intereses. Šīs apvienības parasti veic darbības, kuras vienatnē veikt būtu gan pārāk laikietilpīgi, gan dārgi.
Savukārt zem “vienota karoga” uzņēmējiem ir iespēja izveidot spēcīgu un saliedētu ruporu publiskajā telpā, lai efektīvi aizstāvētu savas kopīgās intereses vietējā, reģionālā, nacionālā vai pat starptautiskā līmenī. Vēl vairāk – NVO palīdz nodarboties ar pētniecību, nozares standartu izstrādi, biznesa vides uzlabošanu, lobismu, finanšu un citu resursu apgūšanu, dalību valsts pārvaldes darbā, sniedzot savu viedokli par nozari ietekmējošiem dokumentiem un to ietekmi uz sabiedrību u. tml.
Valsts līmeņa spēlētāji
Uzņēmumus apvienojošās organizācijas var klasificēt pēc to mēroga. No nacionālā mēroga organizācijām pamanāmākās ir:
- Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), kurā apvienojušies visu Latvijas reģionu un tautsaimniecības nozaru mikro, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi un kura strādā uzņēmējdarbības vides, uzņēmumu konkurētspējas un eksporta uzlabošanas virzienā;
- Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), kas ir lielākā darba devējus pārstāvošā organizācija Latvijā;
- Ārvalstu investoru padome Latvijā (ĀIPL), kas apvieno dažādas valstis un nozares pārstāvošos uzņēmumus, kuri Latvijā ieguldījuši nopietnas investīcijas, kā arī dažādu valstu tirdzniecības palātas Latvijā.
Šādu organizāciju ietekme vistiešāk izpaužas, darbojoties kā sociālajiem partneriem sarunās ar Saeimu, Ministru kabinetu un citām augstākajām valsts institūcijām, – organizācijas aktīvi piedalās valsts politikas, likumdošanas un ekonomiskās attīstības veidošanā.
Reģionālās partnerības
Reģionālā līmenī ir izplatītas gan interešu pārstāvniecības organizācijas, gan – biežāk – dažādas partnerības, kas vērstas uz uzņēmējdarbības un sociālās vides uzlabošanu konkrētā reģionā. Bieži vien, tieši apvienojoties, uzņēmēji gūst iespēju kvalificēties dažādu projektu līdzekļu apgūšanai un, īstenojot projektus, sniedz ne vien pienesumu savam biznesam, bet arī visam reģionam, veicinot tā attīstību un konkurētspēju.
Reģionālā līmenī populāras ir arī publisko un privāto partnerattiecību biedrības, kas apvieno pašvaldību, nevalstisko organizāciju un uzņēmējdarbības pārstāvjus. Šādas biedrības iesaistās sociālekonomisko problēmu risināšanā, teritorijas ilgtspējīgā attīstībā, izmantojot gan vietējos, gan piesaistītos ekonomikas resursus, kā arī bieži vien sadarbojas ar līdzīgām organizācijām transnacionālā līmenī.
Iestāties vai ne?
Jānorāda, ka iesaistīšanās un apvienošanās dažādās organizācijās sniedz ne tikai tiešu pienesumu – izdevība piedalīties un noteikt nozares politikas veidošanu –, bet arī dod iespēju tīklot un iepazīties ar citiem savas nozares pārstāvjiem, kā arī dalīties zināšanās, ar informāciju un resursiem. Asociācijas un biedrības nebūtu uztveramas tikai kā interešu “bīdīšanas” vai līdzekļu apguves instrumenti, bet arī kā sava veida atbalsta un draugu grupas. Nereti tieši dalība asociācijā palīdz jaunpienācējiem integrēties nozarē un iepazīt savus līdzgājējus (un, jā, vienlaikus arī konkurentus). Nevalstisko organizāciju mērķis ir sekmēt sabiedrisko un pilsonisko līdzdalību. Turklāt plaša dalība biznesa organizācijās ilgtermiņā ietver uzlabojumus uzņēmējdarbības un, iespējams, pat sabiedriskajā telpā.
