Arvien pieaugošās elektroenerģijas cenas, ambiciozais Eiropas Savienības mērķis sasniegt CO2 emisiju nulles līmeni 2050. gadā un sabiedrības prasības kļūt arvien "zaļākiem" virza arī uzņēmumu interesi par saules enerģijas sistēmu izmantošanu.
Neapjausts potenciāls
Kā liecina otrā lielākā elektroenerģijas tirgotāja Latvijā Enefit pieredze, ilgtspējīgu enerģijas risinājumu ieviešana uzņēmumā atspoguļojas ne tikai tā tiešajos izdevumos, bet arī konkurētspējā un kredītreitingā. Piemēram, 2020. gadā 85 uzņēmumi Baltijā ir uzsākuši atjaunīgās enerģijas ražošanu pašu vajadzībām sadarbībā ar Enefit.
Enerģijas ražošana ar saules spēku Baltijas reģionam ir salīdzinoši jauns risinājums ar nepietiekami apjaustu potenciālu ne tikai uzņēmumu ietekmes uz vidi, bet arī finansiālās situācijas uzlabošanas kontekstā.
Enefit norāda, ka Baltija ir lieliski piemērota saules paneļu izbūvei, kas, piemēram, Latvijā, ļauj investīcijām atmaksāties 8 līdz 10 gadu laikā, un pēc šī perioda saules elektrostacija kļūst par papildu ienākumu avotu ar zemām operatīvajām izmaksām.
Augsta pievienotā vērtība
“60 000 eiro investīcijas, kas 25 gadu laikā nes 160 000 eiro peļņu – šādu ilgtermiņa investīciju uzņēmumi var īstenot, uzstādot 100 kW saules enerģijas paneļu risinājumu. Tehniskā apkope 25 gadu laikā izmaksā vien apmēram 1% no sistēmas vērtības. Saules paneļi neizslēdz elektroenerģijas iegādes nepieciešamību, bet ļauj būtiski samazināt enerģijas apjomu, kas jāiegādājas papildus no tirgotāja,” stāsta Enefit enerģētikas projektu vadītājs Gatis Lazda.
Tādējādi samazinās arī CO2 emisiju rādītājs divās no trim svarīgākajām emisiju kategorijām, kuras tiek vērtētas, nosakot uzņēmuma ilgtspēju. Šis parametrs ir svarīgs ne tikai 2050. gada mērķu izpildei, bet arī jau šodien tiek ņemts vērā, izvērtējot uzņēmuma kredītreitingu.
Zaļais kredīts uzņēmumiem
“Līdz ar to saules paneļu uzstādīšana ir salīdzinoši vienkāršs, bet ar augstu pievienoto vērtību apveltīts ieguldījums, kas nodrošina tūlītēju enerģijas izmaksu kritumu un paaugstina uzņēmuma atbilstību stingrākām ilgtspējīgas darbības prasībām nākotnē,” piebilst G. Lazda.
Izdevīgāki nosacījumi bankā
Lai sasniegtu 2050. gada mērķus, nepieciešamās ikgadējās izmaksas Eiropas Savienība lēš 160 līdz 270 miljardu eiro apmērā. Lielu daļu šī finansējuma nodrošinās komercbankas, piedāvājot dažādus zaļās kreditēšanas produktus, lai veicinātu uzņēmumu pāreju uz ilgtspējīgiem risinājumiem. Vienlaikus tas nozīmē arī stingrākas prasības pašām bankām un to, cik zaļš ir bankas klientu portfelis.
Kā norāda SEB bankas lielo uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Jānis Ozoliņš, uzņēmumu kredītreitings jau tuvākajā nākotnē tiks izskatīts, ņemot vērā uzņēmuma ilgtspēju: “Tas nozīmē ne tikai investīcijas savas ietekmes uz vidi mazināšanā, bet arī aktuālās darbības rezultātā radīto CO2 emisiju apjomu.”
“Tie uzņēmumi, kuri strādās pie savu ietekmes uz vidi rādītāju uzlabošanas, būs pievilcīgāki bankām, kas vēlēsies tos finansēt un piedāvās labākus kredītu nosacījumus, zemākas likmes, savukārt tiem, kuri to nedarīs var tik samazināts kredītreitings. Nepietiekama ilgtspējas prakse var sarežģīt arī klientu un sadarbības partneru piesaisti,” skaidro J. Ozoliņš.
Viņš uzsver, ka jau šobrīd Latvijā tiek sperti pirmie soļi, vērtējot uzņēmumu ilgtspēju kā faktoru finansējuma piesaistei. Viens no galvenajiem rādītājiem ir CO2 emisiju apjoms, kas tiek vērtēts trīs kategorijās.
Pirmā kategorija ir paša uzņēmuma tiešā veidā radītās emisijas – ēkās, ražotnēs, autoparkā u. tml. Otrā kategorija ir siltumenerģijas un elektrības iegādes procesā radītās emisijas. Savukārt trešā kategorija aptver visu uzņēmuma darbībā izmantoto piegādes ķēdi un arī tā produktu vai sniegto pakalpojumu izmantošanas laikā radītās emisijas.
Iespējas izmantot Eiropas Savienības finansējumu
Paredzams, ka Latvijai Eiropas Savienības fondu finansējums zaļās enerģijas risinājumu īstenošanai tiks piešķirts apmēram 10 miljardu eiro apmērā, sadalot to starp publisko un privāto sektoru, uzņēmumiem un privātpersonām. Šobrīd iniciatīva ir izstrādes stadijā, taču pieteikšanās varētu sākties jau šogad, lai projektus īstenotu turpmāko piecu gadu laikā.
Enefit enerģētikas projektu vadītājs G. Lazda atgādina, ka atjaunīgās enerģijas projektu plānošanu nepieciešams uzsākt savlaicīgi, lai līdz finansējuma apguves brīdim būtu veikti nepieciešamie sagatavošanās darbi.
Vidēja lieluma saules sistēmas projektēšana un izbūve aizņem apmēram 3 līdz 6 mēnešus. Būtiskākais solis ir sistēmas salāgošana ar uzņēmuma patēriņa specifiku, lai uzstādītu atbilstošas jaudas sistēmu un ieguldījums būtu efektīvi salāgots ar atmaksāšanās periodu.
