Video: Jauna produkta radīšana soli pa solim

No produkta idejas līdz tā veiksmīgai ieviešanai tirgū ir ejams tāls un izaicinājumu pilns ceļš. Uzņēmējs un biznesa treneris Dāvids Štēbelis izskaidro galvenos šī ceļa pieturas punktus, kā arī sniedz vērtīgus padomus, kas jāievēro katrā no tiem.

“Uzņēmējdarbībā katru dienu jāpieņem lēmumi. Jāgūst kaut neliela pārliecība, ka šie lēmumi ir pareizi. Savā dzīvē es noteikti esmu pieņēmis virkni nepareizu lēmumu. Pats jocīgākais ir tas, ka to var apzināties, tikai atskatoties, retrospektīvi. Paredzēt to ir ļoti grūti,” stāsta D. Štēbelis.

Sākot strādāt pie kaut kā jauna, milzīgs izaicinājums ir radīt ko tādu, kas kādam ir vajadzīgs, ieskicē eksperts. “Cilvēciski ikviens uzņēmējs uzreiz grib ņemt rokās instrumentus un taisīt produktu, pasist to padusē, iet uz ielas un mēģināt kādam piedāvāt. Izrādās, ka klienti nav pārāk priecīgi un saka, ka, lai viņi vēlētos atdot savu naudu par šo produktu, mums vēl šis tas jāizdara.”

Produktu vērtību līmeņi

Uz produktu vērtību var raudzīties kā uz sīpolu, salīdzina D. Štēbelis. Pašā viducī, viņaprāt, atrodas tehnoloģija. “Uzņēmumi bieži ignorē tehnoloģijas. Bet manā ikdienā tām ir liela loma. Lielākā daļa universitātēs topošo produktu ir saistīti ar tehnoloģiju. Piemēram, mans uzņēmums ir definējis jaunu principu minerālmateriālu ražošanā. Tas ir tehnoloģisks process, kas nerada atlikumus. Mēs labi zinām, ka pasaulē minerālmateriālu ražošana ir saistīta ar piesārņojumu. Bet mēs ejam tirgū ar bezatlikumu tehnoloģiju, kas ļauj komunicēt tās vērtību,” stāsta eksperts.

Produkti rodas ap tehnoloģijām, norāda D. Štēbelis. Piemēram, uz Wi-Fi tehnoloģijas pamata ir radīti neskaitāmi daudz produktu. Pēc tam produktiem nereti tiek radīts servisa ietvars. Piemēram, tiek radīta internetam pieslēdzama videokamera mājas apstākļiem. Šajā gadījumā servisa līmenis ir kamerā pieejamās lietotnes un funkcionalitāte.

Visbeidzot seko biznesa modeļa līmenis – ietvars, kurā produktu iesēdina. “Tas, kādā veidā mēs izveidojam biznesa modeli ap produktu, nosaka to, vai raķete aizlidos pa īsto trajektoriju. Bieži produkti tiek sekmīgi izstrādāti, raķete paceļas, bet neiegūst trajektoriju un nelido. Iemesls meklējams tajā, ka nav pabeigts biznesa modelis un mehānika, kas atbalsta produkta virzību tirgū,” atklāj D. Štēbelis.

Atšķirīgie ceļi pretim produktam

D. Štēbelis norāda, ka pretim produkta radīšanai ved divi atšķirīgi ceļi. Viens ceļš paredz, ka jūs jau zināmu laiku strādājat un pārzināt to, ko darāt. Kādā brīdī ir jāatskārst, ka biznesu var padarīt vēl lielāku un sekmīgāku. Tad jāliek lietā visa darbā uzkrātā pieredze un zināšanas, lai radītu kaut ko jaunu. “Dienas beigās jūsu produktu portfelī var nonākt jauns produkts,” rezumē eksperts.

Bet otrs ceļš prasa atzīt, ka vēlaties darīt kaut ko citu. “Jūs uzsākat gaitas pa nepazīstamu ceļu. Jūs nezināt, kas ir konkrētā biznesa niša, nezināt klientus, nezināt produkta ieviešanas ceļu. Jums ir tikai nezināmie. Šis ceļš noteikti ir daudz sarežģītāks,” stāsta D. Štēbelis.

Produkta ieviešana tirgū – galvenie pieturas punkti

D. Štēbelis norāda, ka produkta ieviešanas gaitā uzņēmējiem īpaši būtiski ir divi aspekti – laiks un klienti. Pašā ceļa sākumā ikvienam ir ideja, kas kalpo par sākuma punktu virzībai uz priekšu. Klienti ap šo ideju parādīsies tikai vēlāk, jo vispirms ir jāizpilda virkne priekšnosacījumu. Pirmo priekšnosacījumu D. Štēbelis sauc par klienta problēmas izzināšanu. “Tas ir etaps, kurā mēs visi jūtamies ne pārāk ērti. Lielā daļā situāciju daudzi lec tai pāri, jau no paša pirmā brīža labprātāk fokusējoties uz risinājuma meklēšanu. Īstenībā labā prakse ir veltīt laiku sarunai ar savu klientu. Šajā posmā netiek būvēts risinājums, neviens nestrādā pie prototipēšanas. Visa uzmanība ir veltīta tikai un vienīgi klienta problēmas izzināšanai,” skaidro eksperts.

Šis etaps ir būtisks, jo palīdz uzņēmumam sasniegt pirmo stūrakmeni – problēmas un risinājuma atbilstību. “Tas nozīmē, ka ir saskatīta klientu grupa, kurai ir vienojoša problēma. Es esmu sev precīzi definējis, kāds varētu būt šis problēmas risinājums,” atklāj D. Štēbelis.

Tālāk uzņēmumam jāsāk darbs pie produkta risinājuma izstrādes, veidojot pirmos paraugus, servisa konceptus. Eksperts norāda, ka ar šo posmu jāspēj nonākt pie otrā stūrakmens – risinājuma un tirgus atbilstības. “Tas nozīmē, ka mēs esam gatavi parādīt – šis ir mūsu produkts, kuru mēs esam notestējuši uz šiem klientiem un ieguvuši atgriezenisko saiti. Jābūt diezgan drošiem par palaišanai tirgū paredzētā produkta konceptu,” paskaidro D. Štēbelis. Viņš piebilst, ka šajos posmos uzņēmumam var būt vien daži klienti, kuri spēj ātri pielāgoties un labprāt izmanto līdz galam neizstrādātus produktus.

Nākamais etaps ir risinājuma pārdošana. “Varam sākt produktu reklamēt. Ja produktu sākam virzīt tirgū, kamēr vēl neesam par to pilnībā pārliecināti, bieži nonākam situācijā, kad nauda ir iztērēta, bet produkts neaiziet,” norāda eksperts. Šajā posmā mērķis ir sasniegt noteiktus pārdošanas apjomus, piemēram, ar ienākumiem nosedzot izmaksas.

Kad produkts ir nonācis tirgū, par galveno izaicinājumu kļūst biznesa procesi. “Mēģinām saprast, kas biznesā ir KPI (key performance indicator – galvenie veiktspējas rādītāji), un biznesa mehāniku ap produktu organizēt tā, lai turpmāk pieaugtu pārdošanas apjomi,” paskaidro eksperts.

D. Štēbelis arīdzan mudina visu procesa laiku vākt faktus, izvirzot hipotēzes un pārbaudot tās. “Biznesā sākumā viss ir hipotēze. Lai to apstiprinātu vai noliegtu, jāiegūst fakti. Faktus iegūst testos. Šis process atkārtojas neatkarīgi no tā, kurā posmā jūs esat,” norāda biznesa treneris.

Biznesa modeļa loma vērtības radīšanā

D. Štēbelis bilst, ka lielu produkta vērtības daļu veido biznesa modelis. Visu uzņēmumu centrā ir produkta vērtības piedāvājums. “Vērtību produktam piešķir klients. Ja es radu produktu un man ir klients, tad jautājums ir, kā nokļūt pie klienta,” biznesa modeļa canvas lomu ieskicē eksperts.

“Biznesa modeļa būtība ir izpratne par to, kā šie 9 bloki ir savstarpēji saistīti. Uzdevums ir jau no pašas pirmās dienas savas idejas un vīzijas likt modelī. Tad rodas dažādas versijas, produkts un pakalpojums mainās, tāpēc jāmaina arī modelis. Mana pieredze liecina, ka biznesa modelis sākumā ļoti atšķiras no tā, kāds tas ir beigās,” stāsta D. Štēbelis.

“Brīdī, kad jautājam sev par produkta vērtības piedāvājumu, nevajag to atraut no biznesa modeļa. Šīs lietas ir jāsapludina kopā. Katrs modeļa elements ietekmē vērtības piedāvājumu. Produkta radīšanas process iziet dažādas iterācijas. Ir naivi domāt, ka jau ar pirmo mēģinājumu kaut kas sanāks,” iedrošina eksperts.

Strādājot intensīvas konkurences apstākļos, vērtības piedāvājuma meklēšana ir īpaši būtiska, skaidro D. Štēbelis. Kā piemēru viņš izceļ ar Saules baterijām darbināmo lukturi “Waka Waka”, kura biznesa veiksmes pamatā ir modelis – pērc vienu, dāvā otru par brīvu. Proti, nopērkot vienu aptuveni 70 eiro vērto lukturīti, uzņēmums otru lukturīti ziedo tiem pasaules reģioniem, kuros nav attīstīta elektroapgāde.

“Viņi ap standarta produktu būvē unikālu biznesa modeli. (..) Tas nav vienkāršs. Lai varētu otru lukturīti nosūtīt turp, kur tas nepieciešams, uzņēmumam jāveido daudzas jaunas partnerības, jābūvē attiecības. Taču, kad tas ir paveikts, no “parastā lukturīša” tas var kļūt par “pirmo lukturīti pasaulē”,” pārliecina eksperts.

Lai gūtu plašāku ieskatu produktu radīšanas posmos un biznesa modeļa pielietošanā, aicinām noskatīties D. Štēbeļa lekciju no SEB bankas organizētās Izaugsmes programmas: