Akciju tirgos darbojas divi spēki: piedāvājums un pieprasījums. Ja indivīdu, kuri vēlas nopirkt akcijas (pieprasījums) ir vairāk nekā indivīdu, kuri vēlas tās pārdot (piedāvājums), akciju cena palielinās. Un otrādi. Bet kas tieši padara konkrētas akcijas ir pievilcīgas, bet citām liek atteikties? Un tas ir saistīts ar ziņām – faktoru, kas ietekmē akciju pievilcīgumu un fondu tirgus kopumā.
Labas un sliktas ziņas
Ik minūti akciju cenas gan ceļas, gan krīt, notiekot piedāvājuma un pieprasījuma svārstībām. Labas ziņas parasti rada lielāku pieprasījumu pēc akcijām. Ziņas par labu peļņu, korporatīvās pārvaldības uzlabojumiem, jauniem produktiem un uzņēmumu iegādi, kā arī pozitīvi vispārējie ekonomiskie un politiskie rādītāji rada vēlmi iegādāties akcijas un ceļ to cenu. Sliktas ziņas parasti noved pie lielāka akciju piedāvājuma. Ziņojumi par mazu peļņu, nekvalitatīvu korporatīvo pārvaldību, ekonomisko un politisko nenoteiktību, kā arī negaidīti un neveiksmīgi notikumi rada vēlmi pārdot akcijas, un to cena samazinās.
Viena no vissvarīgākajām ziņām, kas ietekmē uzņēmuma vērtību, ir ziņa par uzņēmuma peļņu. Peļņa ir uzņēmuma darbības rezultāts. Ja tās nav, neviens uzņēmums nevar izdzīvot ilgtermiņā. Uzņēmums, kuram nekad nav bijis peļņas, nebūs nekāds dzīvotājs. Valsts uzņēmumiem ir jāsniedz pārskats par gūto peļņu četras reizes gadā (reizi ceturksnī). Šajā laikā, ko mēdz saukt par peļņas sezonām, tirgus dalībnieki rūpīgi seko notikumu gaitai. Tas notiek tāpēc, ka analītiķi balsta uzņēmumu nākotnes vērtības aplēses uz minēto uzņēmumu peļņas prognozēm. Ja uzņēmuma darbības rezultāti pārsteidz (ir labāki nekā gaidīts), cena palielinās. Turpretī, ja tie nav iepriecinoši (sliktāki nekā gaidīts), cena samazinās.
Protams, tirgus noskaņojumu attiecībā uz akcijām ietekmē ne tikai ziņas par uzņēmumu peļņu (kas savukārt ietekmē akciju cenu). Kā minēts iepriekš, akciju cenu ietekmē arī tādas citas ziņas kā ekonomiskie rādītāji, fiskālās un monetārās politikas veidotāju ziņas un arī negaidītas ziņas.
Negaidītas ziņas
Jaunas informācijas ietekme uz akciju tirgu ir atkarīga no tā, cik negaidīta tā ir. Tas tā ir tāpēc, ka tirgus vienmēr atspoguļo nākotnes prognozes cenās. Piemēram, ja uzņēmuma peļņa ir lielāka, nekā gaidīts, tā akciju cena, visticamāk, palielināsies. Taču, ja šādu peļņu būs gaidījusi lielākā daļa investoru, akciju cena, visticamāk, nemainīsies, jo informācija par peļņu jau būs atspoguļota akciju cenā. Tātad tieši negaidītas ziņas, nevis vienkārši ziņas liek akciju cenām strauji celties.
Ziņas un tirgus noskaņojums
Tirgus noskaņojums ir vispārējā investoru attieksme pret konkrētu vērtspapīru vai finanšu tirgu. Tirgus noskaņojums ir tirgū valdošās izjūtas jeb tonis, jeb pūļa psiholoģija, kas atklājas caur darbību un attiecīgajā tirgū tirgoto vērtspapīru cenu svārstībām. Piemēram, cenu celšanās liecina par „buļļu tirgus” noskaņojumu, turpretī cenu krišana – uz „lāču tirgus” noskaņojumu.
Tirgus noskaņojums ir svarīgs faktors, kad runa ir par ziņu ietekmi uz akciju cenām. Stipri nelabvēlīgā atmosfērā pat visniecīgākā bažīga ziņa var būt par iemeslu akciju cenu straujam kritumam. Arī pretējs apgalvojums ir patiess. Tirgus noskaņojums ne vienmēr balstās uz pamatrādītājiem. Piemēram, pamatrādītāji var liecināt par ekonomikas stāvokļa uzlabošanos, taču tirgus noskaņojums var būt negatīvs.
Pēdējā laika nelabvēlīgo tirgus tendenču pamatā visticamāk bijis negatīvais noskaņojums tirgū, jo jaunākās ziņas no Ķīnas nebija tik sliktas, lai tirgus reaģētu tā, kā tas reaģēja.
Kad labas ziņas tiek uzskatītas par sliktām un otrādi
Parasti gadījumos, kad ziņas ir labākas, nekā gaidīts, cenām akciju tirgos ir tendence palielināties. Taču ne vienmēr. Dažkārt labas ziņas var uzskatīt par sliktām. Tas parasti notiek, kad tirdzniecība tirgos nenotiek nevis pamatrādītāju dēļ, bet gan tāpēc, ka tiek sagaidīts, ka valdības un centrālās bankas spers jaunus soļus tirgus atbalstīšanai. Ja tautsaimniecības faktiskā attīstība ir labāka nekā prognozētā, jaunu stimulu parādīšanās iespēja samazinās.
Un otrādi, dažkārt sliktas ziņas rada akciju cenu celšanos. Tas notiek tāpēc, ka ekonomiskajai attīstībai pasliktinoties, palīgā nāk centrālās bankas, lai atbalstītu tirgu gan ar kvantitatīvās mīkstināšanas pasākumiem, gan zemām procentu likmēm, gan ar citiem pasākumiem, kas vērsti uz aizņemšanās un tēriņu palielinājumu.
Piemēram, pirms ASV centrālā banka pērn ieminējās par stingrāku monetāro politiku, bija vērojama tendence, ka tirgus dalībnieki uzņēma labās ziņas kā sliktas un otrādi. Toties šovasar investori atturīgi uzņem labās ziņas par ASV ekonomiku, jo tuvojas brīdis, kad centrālā banka sāks procentu likmju celšanu.
Investoru pārspīlēta reaģēšana uz ziņām
Pārspīlēta reaģēšana ir tirgus hipotēze, saskaņā ar kuru gan investori, gan tirgotāji pārspīlēti reaģē uz jaunu informāciju par konkrētajiem vērtspapīriem vai ekonomiskajiem rādītājiem. Saskaņā ar tirgus efektivitātes principu jaunajai informācijai jau būtu jābūt vairāk vai mazāk atspoguļotai vērtspapīru cenās. Piemēram, labām ziņām attiecīgi būtu jāceļ akciju cenas, un attiecīgais cenas pieaugums nesamazināsies, kamēr netiks saņemta jauna informācija.
Tomēr minētā teorija ne vienmēr darbojas praksē. Samērā bieži tirgus dalībnieki paredzami pārspīlēti reaģē uz jaunu informāciju, kā rezultātā ietekme uz vērtspapīru cenām ir lielāka, nekā pienāktos. Tieši tāpēc cenu izmaiņas mēdz būt dramatiskas, pilnībā neatspoguļojot attiecīgā vērtspapīra patieso vērtību uzreiz pēc notikuma. Parasti pārspīlētas reaģēšanas radītās cenu svārstības ir īslaicīgas, jo laika gaitā akciju cenām ir tendence atgriezties pie savas īstās vērtības.
Pēdējā laika nelabvēlīgo tirgus tendenču un runu par „lāču tirgus” sākumu (ilgstoša tirgus lejupslīde) pamatā visticamāk ir pārspīlēta reaģēšana uz lēnākiem nekā gaidīts Ķīnas attīstības tempiem. Iespējams, vispārējās globālās izaugsmes tempi nav tik strauji kā cerēts, taču tā nav apstājusies – ASV ekonomikas attīstības tempi pieaug, Eiropas ekonomika atveseļojas, (ECB, Japānas un Ķīnas centrālo banku) atbalstošas monetārās politikas ir tikai pāris faktori, kas neliek aizdomāties par „lāču tirgus” sākumu.
Secinājumi
Ziņām ir tieša ietekme uz tirgu. Tās var padarīt sliktu dienu par labu, bet labu – par sliktu. Attiecības starp ziņām un tirgu ir ļoti paredzamas. Dažkārt viens virsraksts medijos var noteikt akciju cenas virziena izmaiņas. Parasti labas ziņas ietekmē akciju cenas pozitīvi, turpretī sliktas ziņas – negatīvi. Taču ne vienmēr. Tas vien, ka ziņas ir sliktas, nenozīmē, ka akciju tirgum klājas slikti. Dažkārt labas ziņas tiek uzskatītas par sliktām un otrādi. Parasti akciju cenas straujāk reaģē uz sliktām nekā uz labām ziņām. Jaunas informācijas ietekmes apmērs uz akciju tirgu ir atkarīgs no tā, cik negaidīta informācija ir.
Tirgus noskaņojums arī ir svarīgs faktors, jo tas lielā mērā ietekmē šo ziņu nozīmīgumu. Taču tirgus noskaņojumu ne vienmēr nosaka pamatrādītāji. Samērā bieži tirgus dalībnieki pārspīlēti reaģē uz jaunu informāciju, tādējādi radot lielāku nekā pienāktos ietekmi uz vērtspapīru cenām. Parasti pārspīlētas reaģēšanas radītās cenu svārstības ir īslaicīgas, un laika gaitā akciju cenām ir tendence atgriezties pie savas īstās vērtības.
Gunta Simenovska
SEB bankas Biznesa attīstības pārvaldes pārdošanas atbalsta vadītāja
Avoti: Financial Times, Fortune, Economist, CBS, Investopedia.
