Ikreiz, kad finanšu tirgos notiek būtiska lejupslīde, aktualizējas jautājums par krituma ietekmi uz pensiju uzkrājumiem, un šis rudens nav izņēmums. Šogad īstermiņa vērtības sarukumu redzam gan ASV, Eiropas un Āzijas akciju indeksu grafikos, gan visu Latvijas pensiju plānu rezultātos. Šo kritumu, gluži tāpat kā iepriekšējās lejupslīdes, jāvērtē racionāli un ilgtermiņā – kopš darbojas atjaunotās Latvijas pensiju sistēma, pensiju plāni pensiju 2. un 3. līmenī ilgtermiņā uzrāda pozitīvus atdeves rādītājus. Ko tad īsti nozīmē šis kritums?
Lai gan septembris akciju tirgos vēsturiski visai bieži ir negatīvs, šī rudens kritumu, protams, nevaram saukt par ierastu septembra paklupienu. 2022. gads līdz šim bijis izaicinājumiem pārpilns – sektoru rotācija, Krievijas iebrukums Ukrainā, inflācija un centrālo banku politika (likmju celšana). Šie notikumi, kas skar visu pasauli, negatīvi ietekmējuši arī finanšu tirgus. No tā izrietoši kritums finanšu tirgos ir samazinājis visu pensiju 2. līmeņa un pensiju 3. līmeņa klientu uzkrājumus īstermiņā – daļai tikai nedaudz, bet citiem būtiski.
Vēl pavisam svaigā atmiņā ir notikumi pirms divarpus gadiem, 2020. gada pavasarī, kad Covid-19 straujā izplatība nogrūda finanšu tirgus no kraujas, rakstīju par déjá vu sajūtu. No Covid-19 izraisītā krituma finanšu tirgi atguvās visnotaļ strauji – pensiju plāni 2020. gadu noslēdza pozitīvi. Arī šoreiz, vērojot notikumus finanšu tirgos, ir déjá vu sajūta – situācija, šķiet, jau ir bijusi, notikusi, redzēta. Ieskatoties pagātnē, varam redzēt, ka pēdējo 100 gadu laikā akciju tirgos ir bijuši vairāk nekā 10 gadi ar ļoti būtiskiem cenu kritumiem. Daži ir bijuši pavisam nesen – 2008., 2018. gadā un arī 2020. gadā, taču visas krīzes ir pārvarētas.
Līdzības novērojamas ne tikai notikumos pasaules finanšu tirgos, bet arī mūsu domāšanas veidā un rīcībā. Déjá vu sajūta šoruden, visticamāk, ir ne vien man, bet arī daudziem pensiju 2. un 3. līmeņa dalībniekiem. Iespējams, tas ir viens no iemesliem, kādēļ saskaņā ar SEB aptauju, lielākā daļa pensiju 2. līmeņa (64%) un pensiju 3. līmeņa (59%) dalībnieku šogad nav veikuši nekādas izmaiņas savos uzkrājumos.* Lai gan sajūtas, iespējams, ir līdzīgas kā citos lejupslīdes brīžos, domāju ir vērts vēlreiz aplūkot pāris svarīgus jautājumus.
Vai tad visi pensiju plāni nav vienādi?
Nē, tie ir atšķirīgi. Strauju kritumu un pieaugumu brīžos varam ļoti spilgti redzēt, kā tas, par ko lasām plānu aprakstos, darbojas realitātē – uzkrājuma vērtība palielinās vai samazinās. Ja ikdienišķos tirgus apstākļos vai lielāka pieauguma brīdī parasti maz sekojam līdzi uzkrājuma svārstībām, jo lielāko daļu no mūsu uzmanības paņem darbs un ģimene, tad kritumu brīžus mēs biežāk tomēr pamanām. Tas ir saprotami.
Tātad jautājums “kāpēc mans uzkrājums ir samazinājies?” ir daudz būtiskāks un raisa lielāku interesi nekā “kāpēc mans uzkrājums ir pieaudzis?”. Atbildes gan uz abiem jautājumiem ir identiskas – notikumi pasaules ekonomikā un finanšu tirgos uzkrājuma vērtību var ietekmēt gan pozitīvi, gan negatīvi. Tiesa gan, dažkārt atbilde uz jautājumu par zaudējumiem ir sāpīga – “tāpēc, ka nauda ieguldīta vecumam vai riska uztverei neatbilstošā plānā/fondā”.
Vai var paslēpties?
Krituma brīžos mums rodas vēlme aizbēgt un slēpties – lauzt pensiju 3. līmeņa līgumus vai mainīt pensiju 2. līmeņa plānus, cerot, ka tādējādi izdosies paslēpties no finanšu tirgu krituma ietekmes. Nereti arī no pārvaldniekiem tiek gaidīts, ka viņi spēs “iesaldēt” uzkrājumu, panākot, ka tā vērtība vairs nesamazinās, neatkarīgi no tā, kas notiek finanšu tirgos.
Brīžos, kā šis rudens, vai faktiski, viss periods kopš februāra izskaņas, kad satricināta ir visas pasaules ekonomika, paslēpties nav kur. Vērtības samazinājumu piedzīvo akcijas, obligācijas, zelts, valūtas un daudzi citi finanšu instrumenti. Lai cik tas dažkārt varētu šķist savādi, pareizākā ilgtermiņa stratēģija ir vienkārši nogaidīt un turpināt veikt regulāras iemaksas.
Lai gan ideja par “iesaldēšanu” var izklausīties ļoti laba, tas ir aplams risinājums, jo, pirmkārt, tas nozīmē, ka daudzi aktīvi jāpārdod ar zaudējumiem, otrkārt, tas izjauc ilgtermiņa stratēģiju, kuras atjaunošana prasa laiku. Raugoties ilgtermiņā, pastāv ļoti reāls risks, ka īstais brīdis, lai atgrieztos pie “pirms-iesaldēšanas” jeb “pirmskrīzes” stratēģijas, tiks nokavēts tāpēc vien, ka visus ieguldījumus nav iespējams jebkurā laikā nopirkt vai pārdot neierobežotā apjomā. Šādas radikālas izmaiņas tikai teorētiski ir īstenojamas bez sarežģījumiem – praksē sarežģījumi rastos.
Vai tiešām ir jēga turpināt veikt iemaksas uzkrājumos?
Kritumu finanšu tirgos var salīdzināt ar atlaidēm veikalā. Ja visi pasaules veikali sāktu tirgot apģērbus, apavus, elektroniku un citas preces ar 50%, 70% vai pat 90% atlaidi, vai mēs tās iegādātos? Turpinot veikt iemaksas savā pensiju uzkrājumā krituma brīžos, ir iespējams izmantot iespēju investēt ar atlaidēm, jo krituma brīžos ieguldītā nauda atpelnīsies ar uzviju tai brīdī, kad finanšu tirgi atgūsies.
Uzkrājumu veidošana pensiju 3. līmenī vai dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu finanšu tirgos ir pareiza izvēle savas nākotnes labklājības nodrošināšanai. Tāpat arī sev atbilstošākā pensiju 2. līmeņa plāna izvēle ir katra iespēja un atbildība. Ikvienam ir jāpaveic savs mājas darbs – jāizvēlas sev piemērotākais plāns/fonds, jāseko līdzi uzkrājuma izmaiņām ilgtermiņā, un iespēju robežās jāturpina veikt regulāras iemaksas neatkarīgi no tā, kas notiek finanšu tirgos.
Paredzēt precīzu mirkli, kad finanšu tirgi atkal sāks augšupeju nav iespējams, taču varam būt droši, ka pensiju pārvaldnieki rūpīgi un ar vēsu prātu seko līdzi notikumu attīstībai, veicot nepieciešamās darbības, lai mūsu uzkrājums pieaugtu ilgtermiņā. Labā ziņa ir tāda, ka arī šī krīze beigsies, mēs visi kļūsim mierīgāki, gudrāki, pieredzējušāki. Novēlu visiem veselību, izturību un vēsu prātu!
Jānis Rozenfelds,
SEB Investment Management valdes priekšsēdētājs
*Aptauju pēc SEB pasūtījuma 2022. gada augustā veica “Norstat”. Tajā piedalījās 1010 cilvēku vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
