Anglijā strādājošais Valdis Melnis pirms kāda laika nolēma savu privāto pensiju uzkrājumu pārskaitīt uz Latviju. Lai gan process sākotnēji nešķita viegls, viņš uzskata, ka Latvijā privāto pensiju iemaksu sistēma ir cilvēkam krietni draudzīgāka.
Septiņus gadus Anglijas naftas ieguves un pārstrādes industrijā strādājošais Valdis Melnis paguvis diezgan labi izprast, kā darbojas Lielbritānijas nodokļu un arī pensiju sistēma. Šajā laikā viņš piedzīvojis arī vairākas finansiālās reformas valstī, tai skaitā reformu, kas attiecas uz iemaksām privātajos pensiju fondos. Agrāk tās tāpat kā mūsu iemaksas pensiju 3. līmenī bijušas brīvprātīgas, taču secinot, ka ar valsts garantētajām pensijām izdzīvošanai īsti nepietiek, pirms pieciem gadiem tika pieņemts likums, ka turpmāk iemaksas privātajos fondos jāveic obligāti, nosakot pārejas periodu līdz nākamajam gadam.
Īsumā par Lielbritānijas privātajiem pensiju fondiem
Valdis stāsta, ka tagad Lielbritānijā privātajos pensiju fondos nonāk 8% no darbinieku algām pirms nodokļu nomaksas. Iemaksātos līdzekļus pārrauga un tālāk iegulda privātas kompānijas, kam piešķirta īpaša valdības atļauja, un Lielbritānijā tādu ir ļoti daudz. Lai darbiniekam pašam nav jāuztraucas par iemaksu veikšanu, iekārtots tā, ka tās veic darba devējs, automātiski atskaitot no darbinieka algas.
“Lai gan teorētiski darba ņēmējam ir iespēja izvēlēties, kurai kompānijai uzticēt savas iemaksas, parasti katram darba devējam jau ir noslēgti līgumi ar konkrētām kompānijām, un uz citām skaitīt nebūtu izdevīgi augsto izmaksu dēļ,” skaidro Valdis.
Rezultātā var gadīties, ka darba mūža laikā, ņemot vērā, ka mūsdienās parasti ilgāk par 5 gadiem vienā darba vietā netiek strādāts, cilvēka privātais pensijas uzkrājums ir sadalījies pa 30-40 dažādām kompānijām.
Ja arī Jūs vēlaties pārskaitīt savu Lielbritānijā uzkrāto papildu pensijas kapitālu uz SEB pensiju fondu, aicinām sazināties ar mums pa tālruni +371 67215681.
Grūtības sekot līdzi un Brexit rada nedrošību
Tieši sarežģīto izsekojamību Valdis min kā būtisku Lielbritānijas privāto pensiju sistēmas mīnusu. Tās dēļ šobrīd 450 miljonu mārciņu ir palikuši bez saimnieka un nonākuši privāto pensiju kompāniju rokās. Viņš piebilst, ka valdība gan pašlaik mēģinot ieviest sistēmu, kur cilvēks varētu redzēt visu savu kopējo pensijas uzkrājumu vienuviet.
Taču Anglijā strādājošiem citu valstu pilsoņiem, tai skaitā latviešiem, sarežģītā sistēma nav vienīgais bažas raisošais apstāklis.
“Pēc Brexit neviens nav pilnīgi pārliecināts, ka nākotnē tiešām viss būs tā, kā pašreiz tiek solīts,” spriež Valdis. Šobrīd visus ar starpvalstu pensijām saistītos jautājumus vēl regulē ES, un arī izstājoties Lielbritānijai būs jāpiekrīt virknei nosacījumu, taču, vai kāds var garantēt, ka šie nosacījumi ilgtermiņā nemainīsies? “Man līdz noteiktajam 55 gadu vecumam, kad varu saņemt savu privāto pensiju uzkrājumu, vēl palicis 21 gads, un es nejūtos pilnīgi drošs, ka nosacījumi nerezidentiem tad būs tieši tādi paši, kā šobrīd,” saka Valdis.
Būtisks apstāklis ir arī mantošanas iespēja. Ja ar Anglijā strādājošo kaut kas atgadās, ģimenei Latvijā varētu būt ļoti grūti tikt klāt viņa privātajam pensijas uzkrājumam gan birokrātisko nianšu, gan, iespējams, arī valodas barjeras dēļ.
Jāapbruņojas ar pacietību un laiku
Nu jau kādu laiku ir iespējams savu privāto pensijas uzkrājumu no Lielbritānijas pārskaitīt uz Latviju - SEB pensiju fonds šo iespēju piedāvā jau kopš 2014. gada, un tā pensiju fonda 3. līmeņa plāni atbilst Lielbritānijā noteiktajām prasībām.
“Uzreiz jāsaka, ka tiem, kas būs nolēmuši sekot manās pēdās un pārskaitīt naudu no Anglijas privātajiem fondiem uz Latviju, jārēķinās ar laika ieguldījumu un zināmu birokrātiju no Lielbritānijas pensiju fondu puses,” uzsver Valdis. Viņam radies iespaids, ka fondu turētāji kompānijas nav īpaši ieinteresēti veikt naudas izmaksas vai pārskaitījumus, tāpēc tie dažādiem birokrātiskiem paņēmieniem cenšas procesus noildzināt. Tomēr neiespējami tas nav. Valdis norāda, ka lielu atbalstu saņēmis arī no SEB bankas darbiniekiem, kuri bieži paši sūtījuši nepieciešamos dokumentus un informāciju Lielbritānijas pensijas fondus pārraugošajām institūcijām.
Šobrīd Valdis palīdz vēl vairākiem latviešu darbabiedriem nokārtot vajadzīgās formalitātes savu pensijas uzkrājumu pārskaitīšanai uz SEB pensiju fondu.
Turēt naudu Latvijā – arī izdevīgāk
Valdis ir papētījis arī ienesīgumu gan Lielbritānijas, gan Latvijas pensiju fondiem. Viņa secinājums: tā kā Lielbritānijā fondu administrācijas izmaksas ir 300-400% lielākas nekā SEB pensiju fondiem, Lielbritānijā uzkrājums veidojas lēnāk.
Turklāt Latvijā brīvprātīgās pensiju iemaksas tiek veiktas no neto algas, tātad – algas, par kuru visi nodokļi jau nomaksāti. Lielbritānijā savukārt, ņemot ārā savu pensijas uzkrājumu, cilvēkam vēl jāsamaksā apmēram 36%-38% nodokļos. Tāpēc var nākties piedzīvot diezgan lielu šoku, jo cilvēks nav rēķinājies ar šādām papildus izmaksām.
Valdis uzsver, ka gan Latvijā, gan Anglijā pats galvenais priekšnoteikums ir sekošana līdzi saviem līdzekļiem, neko neatstājot pašplūsmā. “Tā taču ir mūsu nopelnītā nauda un nākotne,” viņš piebilst.
Linda Ezerkalna
