Summu virs 100 eiro Ziemassvētku dāvanām šogad plāno iztērēt 50% iedzīvotāju Igaunijā, 46% – Lietuvā un 34% – Latvijā. Savukārt vispār iztikt bez naudas tērēšanas svētkiem plāno 13% Latvijas iedzīvotāju, 12% iedzīvotāju Igaunijā un 8% – Lietuvā, secināts aptaujā, ko pēc SEB bankas pasūtījuma veica uzņēmums Norstat.
Katrs piektais pasniegs paštaisītu dāvanu
Lielākā daļa iedzīvotāju katrā Baltijas valstī šogad Ziemassvētku dāvanām plāno tērēt summu no 50 līdz 100 eiro: Latvija tik daudz plāno tērēt 27% iedzīvotāju, Lietuvā – 26% iedzīvotāju, bet Igaunijā – 23%.
Savukārt dāvanas virs 200 eiro visvairāk iegādāsies Igaunijas iedzīvotāji, kur šādu summu iztērēt plāno 18% aptaujāto, tad seko Lietuva – 13% un Latvija – 10%.
Lielākoties iedzīvotāji visā Baltijā atzīmē, ka šī summa ir tādā pati, kā pērn. Vairāk nekā pērn iztērēt dāvanām šogad plāno 20% respondentu Lietuvā, 16% – Latvijā un 12% – Igaunijā. Savukārt mazāk nekā citus gadus dāvanām šogad iztērēt plāno 23% Latvijas iedzīvotāju, tad seko Lietuva – 21% un Igaunija – 20%.
Populārākas vietas, kur iegadāties Ziemassvētku dāvanas ir parastie veikali un tirdzniecības centri, ka arī interneta veikali – tos izvēlēsies ap 60% Baltijas iedzīvotāju. Daudz mazāka daļa (ap 15%) meklēs dāvanas tirdziņos un gadatirgos.
Savukārt apmēram katrs piektais katrā Baltijas valstī plāno taisīt Ziemassvētku dāvanas patstāvīgi.
Pirmssvētku iepirkšanās rada lielus izmešus
“Šajos Ziemassvētkos aicinām ikvienu aizdomāties, kādu ekoloģisko pēdu atstāj svētku svinēšana, un paraudzīties uz to no ilgtspējas viedokļa. Pietiek vien nedaudz izmainīt ieradumus, lai svētki atstatu mazāku ietekmi uz vidi. Vai zinājāt, ka pirktākā Ziemassvētku dāvana Eiropā ir melnā šokolāde? Tomēr, atsakoties no šokolādes var samazināt emisijas par 7,5kg CO2e, bet jaunas grāmatas vietā izvēloties lietoto – par 2,3kg CO2e,” norāda SEB bankas Ilgtspējas attīstības vadītājs Latvijā Viktors Toropovs.
Viņš skaidro, ka līdzīgi ir arī ar dāvanu iepakošanu – izvēloties iepakot dāvanas audumā vai jau lietotā papīra, iespējams samazināt izmešus par 0,35kg CO2e. Bet, nepērkot jaunus rotājumus no plastmasas, bet izrotājot eglīti ar pašu ceptam piparkūkām, mandarīniem vai paštaisītiem rotājumiem, varam samazināt izmešus par 1,46kg CO2e.
“Pirmssvētku iepirkšanas rada lielus izmešus. Un ir izrēķināts, ka, izmantojot vairakkārt lietojamo somu, nevis desmit vienreizlietojamos maisiņus, var samazināt izmešus par 60kg CO2e. Šie aprēķini ir zinātniski pamatoti un tos sniedza mūsu partneris – uzņēmums Deedster, kas izstrādāja jauno bankas lietotni ManaEkopēda | SEB,” skaidro Viktors Toropovs.
Jaunā lietotne ManaEkopēda | SEB sniedz iespēju ikvienam novērtēt sava dzīvesveida ietekmi uz vidi. Lietotnē katrs var aprēķināt personīgo oglekļa pēdu, balstoties uz dzīvesveida un patēriņa ieradumiem piecās kategorijās: pārtika, mājoklis, iepirkšanās, transports un ceļošana. Turklāt lietotnē rodami arī praktiski padomi savas ietekmes uz vidi samazināšanai, kā arī pieejami izaicinājumi, kuros var piedalīties kopā ar draugiem vai ģimenes locekļiem, lai kopā virzītos uz videi draudzīgāku dzīves veidu. Viens no jaunākajiem izaicinājumiem ir tieši par ilgtspējīgu Ziemassvētku svinēšanu.
Lietotne ManaEkopēda | SEB ir pieejama visiem – gan SEB bankas klientiem, gan tiem, kuri nav SEB bankas klienti. Tā ir bezmaksas un to var brīvi lejupielādēt Google Play Store un App Store. SEB banka izstrādāja lietotni ManaEkopēda | SEB kopā ar Zviedrijas fintech uzņēmumu Deedster.
