SEB: visaktīvāk kredītus ņem iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem
Aptuveni trešdaļu no 2015. gadā piešķirtā finansējuma sadzīves patēriņam saņēmuši iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem, savukārt viskūtrāk iespēju aizņemties no komercbankām patēriņa vajadzībām izmantojuši jaunieši līdz 24 gadu vecumam, secināts SEB Baltijas mājsaimniecību finanšu apskatā.
Līdzīgas tendences vērojamas visās trijās Baltijas valstīs. SEB bankas dati liecina, ka Latvijā 30% no jaunpiešķirtā finansējuma ikdienas vajadzībām (patēriņa kredīts, overdrafts vai kredītkarte) saņēmuši iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem, savukārt Igaunijā un Lietuvā šīs vecuma grupas īpatsvars patēriņa kreditēšanā bijis attiecīgi 35% un 33%. Savukārt jauniešu, kuru vecums nepārsniedz 24 gadus, daļa patēriņa kreditēšanā visās trijās Baltijas valstīs bijusi mazāka nekā 10%.
Iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem arī uzņemas pēc apjoma lielākās kredītsaistības. Latvijā vidējā patēriņa kredīta summa šajā vecuma grupā pērn bijusi 2900 eiro. 2800 eiro vidējā summa pērn bijusi kredītņēmējiem vecumā no 35 līdz 44 gadiem, savukārt pārējās vecuma grupās tā bijusi mazāka. Iedzīvotāji vecumā līdz 24 gadiem patēriņa kredītos ņēmuši 2400 eiro, savukārt iedzīvotāji vecumā virs 55 gadiem – vidēji 2200 eiro. Latvijā patēriņam ņemto kredītu vidējā summa salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājusies visstraujāk starp Baltijas valstīm – par 11%. Lietuvā vidējā patēriņa kredīta summa salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaugusi par 8%, savukārt Igaunijā vidējā kredīta summa nedaudz pat samazinājusies. Neskatoties uz to, Lietuvas iedzīvotāji uzņemas pēc apjoma vismazākās kredītsaistības – tur vidējā patēriņa kredīta summa iedzīvotājiem vecumā no 25 līdz 44 gadiem bijusi ap 2600 eiro. Savukārt Igaunijā vidējā patēriņa kredīta summa bijusi vislielākā Baltijā – apmēram 3000 eiro vecuma grupā no 25 līdz 44 gadiem.
“Patēriņa kredīta vidējo summu atšķirības starp Baltijas valstīm varētu būt skaidrojamas gan ar ienākumu līmeni, gan ar patēriņa kredīta izmantošanas mērķiem. Igaunijā, kur vidējā darba samaksa ir augstāka, iedzīvotāji var atļauties aizņemties lielākas summas, savukārt Lietuvā vidējā darba samaksa ir zemākā starp Baltijas valstīm. Līdzīgi kā mājokļu iegādes kreditēšanā, arī patēriņa kredīta saņemšanai ir nosacījums, ka ikmēneša kopējais maksājums nedrīkst pārsniegt 40% no kopējiem neto ienākumiem, saskaņā ar atbildīgas kreditēšanas principiem. Aizņemoties naudu, vēlams atstāt kādu rezervi, lai neparedzēto izdevumu pieauguma vai ienākumu samazinājuma gadījumā kredītu maksājumi nebūtu pārlieku liels slogs ģimenes budžetam”, atgādina SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.
Pērn pieprasījums pēc finansējuma ikdienas vajadzībām (patēriņa kredīts, overdrafts vai kredītkarte) palielinājies Lietuvā un Igaunijā, kur kopējais banku kredītportfelis šajā segmentā pieaudzis attiecīgi par 6,3% un 1,8%. Turpretī Latvijā no jauna izsniegto kredītu apjomi joprojām ir mazāki nekā iepriekš ņemto kredītu atmaksa, tādējādi kopējais patēriņa vajadzībām izsniegto kredītu portfelis 2015. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu sarucis par 3,2%.
No kaimiņvalstīm Latvija arī atšķiras ar to, ka aizņēmējiem joprojām ir lielākas grūtības saistību dzēšanā – kavēto kredītu skaits ir visaugstākais Baltijā. Piemērām, par 90 dienam kavēto patēriņa kredītu īpatsvars veido ap 12% no kopējā portfeļa valstī. Tomēr tas ir mazāk nekā gadu iepriekš, kad kavēto kredītu īpatsvars veidoja 17%.
*SEB Baltijas mājsaimniecību finanšu apskats ir pieejams SEB bankas mājaslapā.
Papildu informācijai:
Edmunds Rudzītis, SEB bankas sociālekonomikas eksperts – 67215933, edmunds.rudzitis@seb.lv
Jeļena Riļejeva, SEB bankas komunikācijas projektu vadītāja – 67779978, jelena.rilejeva@seb.lv
