SEB analītiķi: Izaugsme eirozonā un strauji augošajās ekonomikās nostiprinās

Eirozonas izaugsme šogad ir iespaidīga. Tās ekonomiskais spēks, kā arī politisko risku samazināšanās balsta arī eiro nostiprināšanos. Jaunākajā Ziemeļvalstu ekonomiku apskatā SEB bankas analītiķi uzsver, ka zemie inflācijas rādītāji joprojām nesasniedz centrālo banku noteiktos mērķus, taču tās soli pa solim turpinās atkāpties no līdz šim īstenotās ārkārtīgi stimulējošās monetārās politikas.

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis: “Neskatoties uz to, ka 2017. gada SEB prognozes ir bijušas optimistiskas, mūsu IKP prognozēm esam veikuši nelielu augšupvērstu korekciju. Prognozes balstās patlaban dominējošajos faktoros. No vienas puses, spēcīgie darba tirgi un jaudu noslodzes pieaugums nodrošina papildu stimulus, kas veicina privāto patēriņu un kapitāla izdevumus. No otras puses, ņemot vērā zemo bezdarbu līmeni, kas daudzās valstīs ir desmitgadēs zemākajā līmenī, arvien vairāk uzmanības jāvelta jautājumiem, kas saistīti ar vājo vietu – inflācijas dinamiku un izaugsmes ilgtspējību. Ģeopolitiskie riski rada arvien vairāk bažu. Pēdējā pusgada laikā galvenā uzmanība tika pievērsta pieaugošajai spriedzei Korejas pussalā un Tuvajos Austrumos. Tajā pašā laikā redzam, ka mājsaimniecības un uzņēmumi ir pietiekami imūni pret politisko nenoteiktību.

Sekojot globālajām tendencēm, arī Baltijas valstu izaugsme paātrinās. Tas licis palielināt Latvijas un Igaunijas prognozes. Latvijas IKP izaugsmes prognozes šim gadam ir 4.5%, 2018. gadam 3.7%, bet 2019. gadam 3.5%. Igaunijas ekonomika šogad palielināsies par 4.1%, nākamgad par 3.3%, un aiznākamajā gadā par 3%. Savukārt Lietuvas izaugsmes prognozes šim gadam ir 3.7%, un turpmākajiem diviem gadiem attiecīgi 3.2% un 3%”.

SEB eksperti prognozē, ka ASV ekonomika 2019. gadā nedaudz palēnināsies. Inflācija turpina negatīvi pārsteigt, taču daudzām centrālajām bankām joprojām ir pietiekami daudz manevrēšanas iespēju, lai atrastu veidus kā noslēgt vērienīgos stimulēšanas pasākumus. Centrālās bankas saskaras ar dilemmu – kā līdzsvarot riskus: mazināt jaunas nelīdzsvarotības rašanos pret iespēju apcirpt bezdarbu līdz vēl zemākam līmenim. Inflācijas rādītājs uz zemo bezdarba līmeni bieži reaģē ar novēlošanos. Taču kopumā globālās inflācijas spēki aizvien pastiprinās, un centrālajām bankām tas rada grūtības atrast pareizo līdzsvaru.

Pēc vāja gada sākuma ASV ekonomikas izaugsme ir atguvusies. Trampa administrācijai līdz šim ir bijušas problēmas saņemt Kongresa atbalstu savas politikas īstenošanai. Taču nākamā gada sākumā, visticamāk, varētu tikt īstenoti nodokļu samazinājumi, kas sniegs stimulējošu efektu 0.25% no IKP apmērā. Pastāv zināms risks, ka Tramps var izstāties no Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības nolīguma (NAFTA), tomēr ticamākais iznākums ir, ka nolīgums ar Kanādu un Meksiku tiks pārskatīts. SEB analītiķi prognozē, ka ASV izaugsme šogad sasniegs 2.3%, bet 2018. gadā – 2.6% no IKP.

Eirozonas ekonomika turpina pozitīvi pārsteigt un tas liek uzlabot arī prognozes. IKP pieauguma prognoze šim un nākamajam gadam ir 2.3%. Eirozonā iedzīvotāju skaita pieaugums ir ievērojami lēnāks nekā ASV, tādēļ, vērtējot uz vienu iedzīvotāju, izaugsme ir iespaidīga. 2017. gada vēlēšanu cikls pret Eiropas Savienību vērstajiem spēkiem nav bijis veiksmīgs. Tas rada cerības, ka ES integrācijas procesā parādīsies jauns spars. Pateicoties labākiem ekonomiskiem apstākļiem, šiem centieniem varētu būt labi rezultāti, uzskata SEB eksperti.

Lielbritānijas ekonomiku kavē nenoteiktība par nākotnes attiecībām ar ES. Vājā mārciņa un stabilie starptautiskie ekonomiskie apstākļi pamato Apvienotās Karalistes IKP pieauguma prognozes pārskatīšanu 2018. gadam. Taču tendence paredz palēninājumu no 1.5% pieauguma šogad līdz 1.1% 2019. gadā. Spriedze Lielbritānijas politiskajā sistēmā pieaug, tādēļ joprojām nav izslēgta iespēja, ka Lielbritānija lemj par palikšanu ES.

Strauji augošo ekonomiku izaugsmes temps kopš 2015. gada ir pakāpeniski nostiprinājies. Ķīnas izaugsme ir bijusi labāka, nekā gaidīts, taču tā pakāpeniski bremzēsies. Šī rudens pārmaiņas Komunistiskās partijas vadībā ir nostiprinājušas prezidenta Sji Dzinpiņa reformu pilnvaras. Pieaug sabiedrības atbalsts lēnākai īstermiņa izaugsmei apmaiņā pret reformām, kas nostiprinās ilgtermiņa potenciālu. Tikmēr Indijas palēnināšanās notikusi ātrāk, nekā gaidīts, taču nākamgad izaugsme atsāksies. Reformu centieni tiks atlikti līdz 2019. gada vēlēšanām. Brazīlija turpina veiksmīgi atkopties no dziļās ekonomiskās krīzes.

Pasaules izaugsmes paātrinājums acīmredzami sniedz labumu Ziemeļvalstu ekonomikām. Zviedrijas izaugsmes dzinējspēki ir kļuvuši daudzveidīgāki. To pastiprina eksports un investīciju aktivizēšanās rūpniecībā. Ierobežoti negatīvs efekts sagaidāms no mājokļu tirgus vājināšanās, kas var nedaudz slāpēt būvniecības nozari. Pēc trim vājas izaugsmes gadiem Norvēģija ir atpakaļ uz pareizā ceļa. Privātais patēriņš, investīcijas un eksports nostiprināsies, kamēr fiskālie un monetārie politikas stimuli un būvniecības nozares loma saruks. Dānijas perspektīvas pēdējo gadu kontekstā izskatās lieliski. Vislielākais pieaugums sagaidāms Somijā, kur IKP gada pieaugums sasniegs 2.5-3%.