SEB Mājokļu cenu indikators: sarucis iedzīvotāju optimisms par nekustamā īpašuma cenu pieaugumu; zemākā indikatora vērtība kopš 2012. gada
SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība (starpība starp mājokļu cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu) šā gada pavasarī ir ievērojami samazinājusies. Šobrīd tā sasniegusi 22,4 punktus, kas ir zemākā indikatora vērtība kopš 2012. gada. Salīdzinājumā ar iepriekšējo aptauju 2019. gada oktobrī, indikatora vērtība sarukusi par 17,8 punktiem (iepriekš tā sasniedza 40,2 punktus).
Nekustamā īpašuma cenu pieaugumu nākamo 12 mēnešu laikā prognozē vien 39,3% aptaujāto iedzīvotāju*, kas ir ievērojami mazāk nekā 2019. gadā, kad nekustamā īpašuma cenu pieaugumu prognozēja vairāk nekā puse aptaujāto – 51,2%. Salīdzinājumā ar 2019. gadu mazliet palielinājies mājokļu cenu krituma prognozētāju īpatsvars, kas šobrīd veido 16,9%. Neitrāli noskaņoto iedzīvotāju, kuri sagaida nemainīgas mājokļu cenas tuvākā gada laikā, īpatsvars šobrīd veido 28,1%. Savukārt 15,8% respondentu nav konkrēta viedokļa par mājokļu cenu izmaiņām.
“Mājokļu cenu indikators jau kopš 2009. gada palīdz saprast iedzīvotāju noskaņojumu attiecībā uz savu nākotni un labklājību, tieši atspoguļojot tendences ekonomikā, jo īpaši darba tirgū un atalgojumā. Iedzīvotāju gaidu vājināšanās nav nekāds pārsteigums, kaut kaimiņvalstīs tas bija vērojams daudz izteiktāk. Ņemot vērā, ka situācija darba tirgū, kas ietekmēs algas un ekonomiku kopumā, pasliktināsies, var sagaidīt, ka to iedzīvotāju īpatsvars, kas sagaida cenu kāpuma turpināšanos, tikai mazināsies. Kopumā gan, ņemot vērā pēdējo desmit gadu tendences nekustamā īpašuma tirgū, cenu krituma potenciāls nav milzīgs, jo atkopšanās no iepriekšējās krīzes bija ļoti neizteiksmīga, līdz ar to sagatavojot augsni arī zemākam kritienam šobrīd,” aptaujas rezultātus skaidro SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.
Visaugstākais mājokļu cenu pieauguma prognozētāju īpatsvars ir Vidzemē – tur 46,8% aptaujāto sagaida, ka cenas tuvākā gada laikā pieaugs. Cenu pieaugumu tuvāko 12 mēnešu laikā sagaida arī 44,3% Latgales un 43% Kurzemes iedzīvotāju. Optimistiski attiecībā uz mājokļu cenu izmaiņām ir arī Zemgales iedzīvotāji (40,7%), savukārt mazāk optimistiski ir Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji, kur mājokļa cenu pieaugumu prognozē attiecīgi 36,4% un 33,6% iedzīvotāju. Vismazākais pesimistiski noskaņoto iedzīvotāju īpatsvars ir Kurzemē – tikai 6,8% aptaujāto prognozē mājokļa cenu kritumu.
Analizējot respondentu atbildes dažādās sociālekonomiskajās grupās, redzams, ka visvairāk nekustamā īpašuma cenu kāpuma sagaidītāju ir starp iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 25 gadiem un 35 līdz 44 gadiem. Visdrīzāk tieši šajās vecuma grupās cilvēki jūtas visvairāk finansiāli nodrošināti un sociāli aizsargāti. Optimistiskāk noskaņoti ir algotie darbinieki, vadošos amatos strādājošie, individuālā darba veicēji, pensionāri un mājsaimnieces, savukārt pesimistiskāki savās prognozēs ir bezdarbnieki un studenti. Salīdzinot ar aptaujas datiem pērn, cenu pieaugumu vairāk prognozē iedzīvotāji ar pamata vai vidējā līmeņa izglītību un zemiem vai vidēji zemiem ienākumiem.
Savukārt, procentuāli visvairāk to, kuri sagaida mājokļu cenu kritumu, ir iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem ar augstāko izglītību, kā arī strādājošie ar vidēji augstiem un augstiem ienākumiem. Tomēr arī šajās grupās mājokļu cenu kāpuma sagaidītāju skaits ir lielāks nekā cenu krituma prognozētāju skaits.
*Aptauja veikta 2020. gada martā sadarbībā ar pētījumu centru SKDS. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi tika aptaujāti 1006 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem visā Latvijā, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās.
