Par ieguldījumu virsvērtību 2021. gadā

24.08.2021

Jānis Rozenfelds

SEB Investment Management valdes priekšsēdētājs

Domājot par ieguldījumu vērtību, pirmā asociācija, kas nāk prātā, visbiežāk ir nopelnītā nauda, proti, pensiju plānu, ieguldījumu fondu un citu finanšu instrumentu ienesīgums. Taču jau kādu laiku arvien aktīvāk tiek runāts par nopelnītās naudas “cenu” jeb ietekmi, ko pārvaldnieks rada, veicot ieguldījumus.

Šobrīd jau diezgan droši varam teikt, ka cena tās klasiskajā izpratnē ir vienlīdz svarīga ieguldījumu virsvērtībai – pozitīvajām pārmaiņām, kuras ar saviem ieguldījumiem, tostarp pensiju uzkrājumiem, varam atbalstīt. Taču, kāda ir sabiedrības un investoru kopējā izpratne – vai joprojām ar ilgtspējīgiem ieguldījumiem katrs saprot ko citu?

Pārejas periods

Šobrīd populārie burti ESG, kas apzīmē ilgtspējīgu pieeju investīcijām, finanšu tirgos nav nekas jauns – pirmais uz ilgtspēju orientētais MSCI akciju tirgus indekss tika radīts 1990. gadā. Turklāt vēlme ņemt vērā vides, sociālos un labas pārvaldības faktorus lēmumu pieņemšanā, ir vēl senāka.

Piemēram, The Journal of Impact and ESG Investing, min, ka ESG domāšana veidojās jau 1960. un 1970. gados, kad attīstījās cilvēktiesību, vides, pretkara un reliģiskās kustības.

SEB ir skaidri iezīmējis pozīciju – ESG ir virziens, kurā aktīvi ejam. Šādu tendenci jūtam ne tikai valstu un starptautisko organizāciju lēmumos, bet arī finanšu tirgos. Taču pārmaiņas notiek pamazām un ne vienmēr, dzirdot vārdus “ilgtspējīgi ieguldījumi”, visi domā vienu un to pašu. Joprojām ir daudz jautājumu, par kuriem tiek diskutēts un uz kuriem tikai pamazām iegūstam atbilžu aprises. Dažiem no jautājumiem pieskaršos šajā rakstā.

Jānis Rozenfelds, SEB Investment Management valdes priekšsēdētājs

Vai pārvaldniekam, kurš grib veikt ilgtspējīgus ieguldījumus, ir no kā izvēlēties?

Lai gan šobrīd ilgtspējīgu finanšu instrumentu ir vairāk, nekā tas bija pirms pāris gadiem, joprojām to klāsts ir ierobežots. Atsaucoties uz MSCI, lai ieguldījumu portfelī sasniegtu nulles CO2 emisiju līmeni 2050. gadā, kas atbilst mērķim ierobežot planētas vidējās temperatūras pieaugumu līdz 1,5 grādiem pēc Celsija, pārvaldniekam, iespējams, būtu jāpārdod pat līdz 90% no esošajām investīcijām.

Protams, vieglākais veids, kā pārbalansēt, ir izmantot tā saukto “izslēgšanu” un vienkārši neieguldīt ESG neatbilstošos finanšu instrumentos, taču ilgtermiņā ar to nepietiks. Arī pārējie ESG principi – ietveršana, aktīvas īpašumtiesības un mērķēti ieguldījumi – būs arvien svarīgāki.

Process jau ir sācies. Morgan Stanley 2019. gada nogalē veiktajā pētījumā minēts, ka 80% no 110 aptaujātajiem ASV, Eiropas un Āzijas investoriem aktīvi integrē ilgtspējas principus savos portfeļos.

Vai ilgtspējīgi ieguldījumi joprojām ir tikai niša?

Par to, ka tā vairs nav niša, raksta ne vien The Economist, bet arī citi finanšu mediji. CNBC min, ka šobrīd aptuveni trešdaļa no ASV aktīviem pārvaldīšanā tiek ieguldīti ilgtspējīgi. Savukārt Bloomberg prognozē, ka 2025. gadā arī trešdaļa no visas pasaules aktīviem pārvaldīšanā tiks ieguldīta ilgtspējīgi.

Jāmin, ka tieši Eiropa rāda priekšzīmi. Atbilstoši Bloomberg, Eiropa veic pusi no globālajiem ilgtspējīgiem ieguldījumiem, taču ASV tuvojas. Nākamais ilgtspējīgu investīciju vilnis gaidāms no Āzijas puses, kur īpaši apjomīgs pieaugums vērojams tieši pēdējā gada laikā.

Kā īsti novērtēt ilgtspējas ietekmi un kā klasificēt ieguldījumus?

Daudz skaidrākas aprises šis jautājums ieguva šī gada martā, kad Eiropā tika ieviesta jauna regula – Sustainable Finance Disclosure Regulation jeb SFDR – kas cita starpā paredz arī ilgtspējīgu ieguldījumu vienotāku klasifikāciju.

Turpmāk gan pensiju pārvaldniekiem, gan arī klientiem būs daudz vieglāk orientēties piedāvājumā, jo tie ir “marķēti” ar cipariem 6 (ilgtspējas riski netiek integrēti ieguldījumu lēmumos), 8 (tiek veikti ilgtspējīgi ieguldījumi, taču tas nav to vienīgais mērķis) un 9 (ilgtspējīgi ieguldījumi ir vienīgais mērķis).

Minētos ciparus var salīdzināt ar populāro aktivitāti plogingu, kas paredz skriet un pa ceļam vākt gružus: 6 (tikai skriet, lai iegūtu rezultātu), 8 (skriet un pa ceļam vākt gružus), 9 (skriet, lai vāktu gružus).

Saldais ēdiens: ilgtspējīgi ieguldījumi ir mazāk ienesīgi, vai ne?

Jāatzīst, ka sniegt korektu atbildi par visu pasauli šobrīd nav iespējams pētījumu trūkuma dēļ. Taču arvien vairāk varam lasīt, ka ilgtspēja ienesīgumu neietekmē. Piemēram, Morgan Stanley Institue for Sustainable Investing no 2004. gada līdz 2018. gadam pētīja 11 000 ieguldījumu fondu rezultātus, un secināja, ka nav būtiskas atšķirības starp vairāk un mazāk ilgtspējīgiem fondiem.

Savukārt The Economist ziņo, ka ESG indeksi pēdējo gadu laikā varētu būt uzrādījuši pat labākus rezultātus nekā tradicionālais S&P500 indekss. Tuvāko gadu laikā, iespējams, atšķirības uz ilgtspēju orientētu un tradicionālu ieguldījumu fondu rezultātos būs skaidrojamas ar paaugstinātu pieprasījumu pēc tiem.

Kas tālāk?

Šobrīd vērojama liela starptautiska vienotība un izpratne starp politiķiem un līdzekļu pārvaldniekiem – ANO, Eiropas Savienība, ASV, Ķīna u.c. valstis ir nosaukušas gadskaitli, kad plānots sasniegt klimata neitralitāti. Lai piepildītu mērķi, ir nepieciešama gan politiskā griba, gan infrastruktūra, gan piedāvājums un pieprasījums.

Politiskā griba ir, infrastruktūra tiek pilnveidota, piedāvājums paplašinās. Arī klientiem jārēķinās, ka turpmāk, pieņemot lēmumu, būs jāizvērtē arī piedāvāto finanšu instrumentu ilgtspējas faktori – jāskatās dokumenti un jāizvēlas starp 6, 8 un 9. Jo ātrāk to iemācīsimies, jo vieglāk patiesu ilgtspēju atšķirsim no maldinoša mārketinga jeb tā sauktā “greenwashing”.

Kārtējie un nākamie soļi

Šis raksts top brīdī, kad kopā ar mūsu globālo partneri SEB Investment Managament AB esam skaidri iezīmējuši pozīciju – līdz 2040. gadam sasniegt oglekļa neitrālu ieguldījumu portfeli.

Ilgtspējas vārdā ir pieņemti lēmumi gan apvienot fondus, gan mainīt fondu nosaukumus.
Arī mēs Latvijā ejam roku rokā ar pasaules tendencēm – šobrīd SEB pensiju 2. līmeņa un pensiju 3. līmeņa plānu ilgtspējīgu ieguldījumu apmērs pārsniedz 470 miljonus eiro.

Lai gan pensiju plāniem Latvijā pagaidām nav tik stingras ilgtspējas klasifikācijas prasības kā ieguldījumu fondiem, ir skaidrs, ka tās tikai pieaugs. Mēs būsim gatavi.