Valdošais optimisms par ekonomikas un uzņēmumu nākotni atspoguļojas arī akciju cenās, kuras sasniedz jaunus rekordus. Vai šī tendence liecina par tirgus pārvērtēšanu un to, ka pamazām zūd investoru saikne ar realitāti? Vai varbūt tomēr investoru optimisms ir pamatots?
Nav iemesla nebūt optimistam
Akciju tirgus skats vienmēr ir vērsts uz rītdienu. Akciju cenas šodien atspoguļo visu tirgus dalībnieku kolektīvo redzējumu par nākotni. Šobrīd akciju tirgus redz tuvāko nākotni ārkārtīgi optimistiski, un tam, protams, arī ir ļoti labs pamats – vakcīnas pret Covid-19, jauns ASV prezidents un cerības uz šīs lielvalsts konstruktīvāku iesaisti starptautiskajos procesos, dažādi ekonomikas atbalsta pasākumi.
Ekonomisti, tai skaitā SEB bankas eksperti, ir noskaņoti optimistiski. Lai arī pašreizējie epidēmijas izplatības ierobežojumi ekonomisko aktivitāti ietekmēs negatīvi, īpaši pakalpojumu nozarēs, otrais pusgads pasaules ekonomikā tiek sagaidīts ar ļoti spēcīgu izaugsmi.
Kaut gan riski bez šaubām pastāv, šodien ir grūti saredzēt kādu nopietnu iemeslu, lai nepieturētos pie tiešām pozitīva nākotnes redzējuma.
Taču šodienas investoram, kurš sagaida investīciju peļņu un saņems to no saviem ieguldījumiem tikai nākotnē, ir svarīgi arī apzināties, ka visus šos argumentus optimistiskam 2021. gada redzējumam visi akciju tirgus dalībnieki jau ļoti labi zina.
Akciju tirgus un reālā ekonomika
Problēma jebkuram ieguldītājam ir tā, ka investēšana nozīmē ne tikai nākotnes prognozēšanu, bet arī šo prognožu salīdzināšanu ar to, kas jau ir atspoguļots akciju cenās.
Ja visi tirgus dalībnieki sagaida, kas viss nākotnē izvērsīsies lieliski, un tas tā patiešām arī notiek, nav īsti pamatota iemesla akciju cenām mainīties. Tādēļ, ka pašlaik tirgus dalībnieki visu redz tik fantastiski rožainu, notikumiem turpmāko ceturkšņu laikā pārspēt šo pozitīvo vīziju var izrādīties pagrūti.
Pēc spēcīgā kāpuma 2019. gadā 27% apmērā, pasaules akciju tirgus etalona indekss MSCI ACWI par spīti visām Covid-19 grūtībām 2020. gadu pabeidza ar 6,7% peļņu. Šogad februāra sākumā tas vēl ir pakāpies par vairāk kā 4%.
Tāpēc arvien skaļākas kļūst runas par iespējamo pārkaršanu akciju tirgos, kuri šķietami ir zaudējuši jebkādu saikni ar reālajā ekonomikā notiekošo.
Skeptiķu galvenie argumenti pret investēšanu
Pirmais un visbiežāk nosauktais pierādījums akciju tirgus pārmērīgajam kāpumam ir akciju cenu salīdzinošā dārdzība. Piemēram, tāds akciju tirgus novērtējuma rādītājs kā P/E attiecība (akciju cenas un kompānijas peļņas uz šo akciju attiecība) ir vēsturiski ļoti augstā līmenī.
Jebkurš akciju salīdzinošā novērtējuma rādītājs ir vai nu tuvu visu laiku lielākajai vēsturiskajai akciju tirgus pārmērībai, kas tika sasniegta interneta kompāniju burbuļa laikā pagājušā gadsimta nogalē, vai arī to jau ar uzviju pārsniedz.
Spekulatīvo darījumu skaits, kas pagājušā gada laikā strauji pieauga, pateicoties aktīvai ierindas investoru iesaistei akciju tirgū caur ērti lietojamām vērtspapīru tirdzniecības platformām, turpina palielināties un šķiet kļūst ar katru nedēļu ekstrēmāks.
Darījumu apmērs ar akciju opcijām saglabājas augsts, tādējādi liecinot par augstu investoru entuziasmu un riska apetīti.
Piesaucot citus vēsturiskus akciju tirgus bubuļus, skeptiski noskaņoti investori jautā: “Kurā brīdī vienkārši optimistisks nākotnes redzējums, kurš ir objektīvi un ekonomiski pamatots, pārvēršas par aklu cenu skrējienu augšup, ignorējot jebkādus fundamentālus rādītājus?”
Kurā brīdī aktīvs no pievilcīga nemanāmi pārtop par pievilcīgu par jebkuru cenu? Ne velti ir teiciens, ka neviens aktīvs nevar būt tik labs, lai nekļūtu par sliktu ieguldījumu, ja ir nopirkts par pārāk augstu cenu. Pietiek atcerēties to investoru drūmo pieredzi, kuri akcijas iegādājās jaunās tūkstošgades sākumā.
Uzņēmumu pelnītspēja pieaug
Pat ja arī dažu kompāniju akciju cenas ir grūti ekonomiski pamatot pat ar ļoti optimistiskām nākotnes prognozēm un arī kopējais akciju novērtējumu līmenis, vēsturiski raugoties, ir augsts, tas nenozīmē, ka akciju tirgos ir gaidāms tūlītējs cenu kritums un akciju risks ieguldījumu portfeļos būtu nekavējoties strauji jāsamazina.
Tieši otrādi, ir vairāki ļoti spēcīgi argumenti, kādēļ vienkārša pagātnes akciju cenu līkņu un P/E vērtību aplūkošana šodien ir nepietiekoša un investīciju vide iespējams šoreiz tiešām ir savādāka.
Pirmkārt, P/E attiecība, kas aprēķināta, izmantojot iepriekšējo četru ceturkšņu peļņu, var šoreiz sniegt kļūdainu priekšstatu par akciju cenu dārdzību. Epidēmijas šoks tiešām izraisīja strauju 2020. gada peļņas kritumu publiski kotētajām kompānijām. Taču kompāniju pelnītspēja strauji uzlabojas un sagaidāmās nākamo 12 mēnešu peļņas apmērs turpina pakāpeniski pieaugt.
Tādēļ P/E attiecība, kas jau izmanto nākamo 12 mēnešu peļņas prognozi, ir daudz saprātīgākā līmenī un, lai arī vēsturiski augsta, nav uzskatāma vairs par pilnīgi nesaprātīgu.
ASV kompānijas aktīvi publicē 2020. gada 4. ceturkšņa finanšu pārskatus, un vairums līdz šim publicējušo kompāniju krietni pārsniedz sagaidītos peļņas rādītājus. Publiski kotētie uzņēmumi šķiet kopumā ļoti veiksmīgi ir piemērojušies jaunajiem apstākļiem un izmanto krīzi, lai uzlabotu savu darbības efektivitāti.
Zema un negatīva ienesīguma obligācijas
Otrkārt, akciju salīdzinošo dārdzību nedrīkstētu skatīt atrauti no procentu likmēm. Kamēr akcijas tikai pāris reizes pagātnē ir bijušas tik dārgas kā šobrīd, procentu likmes nekad vēl nav bijušas tik zemas. Ja akcijas šķiet dārgas, tad obligācijas patiesībā ar saviem ārkārtīgi zemiem un pat negatīviem ienesīgumiem ir vēl dārgākas.
Pateicoties zemām likmēm, akciju riska prēmija, kas aprēķināta kā starpība starp ilgtermiņa valdību obligāciju ienesīgumu un akciju peļņas normu (E/P attiecība), ir, vēsturiski raugoties, joprojām pietiekoši pievilcīga.
Analītiķi prognozē, ka S&P 500 indeksā ietilpstošie uzņēmumi nopelnīs 168 USD nākamo 12 mēnešu laikā, kas pie pašreizējās indeksa vērtības 3840 apmērā nozīmē 4,4% lielu peļņas normu. Tajā pašā laikā ASV valdības 10 gadu obligāciju ienesīgums ir 1,1%.
Procentu likmju samazināšanās padara katru dolāru, ko kompānija nopelnīs pēc gada, diviem vai desmit, vērtīgāku šodien salīdzinājumā ar situāciju, kad procentu likmes ir augstas un palielinās.
Tas varbūt ir viens no iemesliem, kādēļ investori neuztraucas par tādu kompāniju kā Amazon un Tesla augsto akciju cenu, bet salīdzinoši zemo peļņu un rentabilitāti šodien, bet raugās uz to ilgtermiņa izaugsmes un peļņas potenciālu.
Tehnoloģiju kompānijas paver jaunus tirgus
Treškārt, akciju tirgus struktūra ir mainījusies. Akciju indeksos dominē tehnoloģiju kompānijas, kuras ir pavērušas pilnīgi jaunus tirgus un kuras strauji aug un attīstās. Covid-19 epidēmija ekonomikas digitalizācijas tendences tikai pastiprina. Tādēļ investori pamatoti sagaida, ka lielākā atdeve no šīs straujās izaugsmes būs vēl tikai nākotnē.
Tas, ka šāda pieeja atmaksājas, ir redzams tagad tādu IT milžu kā Apple, Microsoft, Alphabet vai Facebook rezultātos, kuru peļņas rādītāji ir kļuvuši ļoti iespaidīgi.
Akciju tirgum, kurā dominē uz strauju ilgtermiņa izaugsmi vērstas kompānijas, P/E attiecība būs vienmēr augsta, jo investori daudz lielāku svaru piešķirs tieši nākotnes peļņas potenciālam nevis vakar nopelnītajam dolāram. Turklāt vēl zemas procentu likmes pieļauj šīm nākotnes peļņas prognozēm saglabāt augstu tagadnes vērtību.
Gana nenovērtēta rentabilitāte
Ceturtkārt, lielo publiski kotēto kompāniju, kas dominē visos pasaules akciju tirgus indeksos, spēja uzlabot ilgtermiņā peļņas rādītājus var būt nepietiekoši novērtēta. Saskaņā ar Bank of America aprēķiniem kompāniju rentabilitāte pagājušā gada 3. ceturksnī strauji uzlabojās un atgriezās pie līmeņa, kas bija novērots pirms Covid-19 krīzes. Uzlabojums apsteidzošajos ekonomiskajos rādītājos ļauj prognozēt, ka peļņas uzlabošanās tendences tuvākos ceturkšņos, visticamāk, turpināsies.
Taču spēcīgs kompāniju rentabilitātes pieaugums tiek novērots jau kopš Lielās finanšu krīzes laikiem. Kā viens no izskaidrojumiem šai tendencei tiek minēta globalizācija, kas ļāva attīstīto valstu kompānijām pārnest ražošanu uz lētākām vietām strauji augošajās valstīs.
Nesenā SEB Nordic Outlook publikācijā SEB bankas ekonomisti argumentēja, ka šādas globalizācijas tendences nebūt neapstāsies, bet, iespējams, varētu pat paplašināties. Ja līdz šim galvenie zaudētāji no globalizācijas bija rūpniecībā nodarbinātie strādnieki attīstītajās valstīs un ieguvēji attīstīto valstu kompānijas un to akcionāri, kā arī strauji augošo valstu iedzīvotāji, kas ieguva piekļuvi labām darba vietām, tad nākamie zaudētāji varētu būt attīstīto valstu pakalpojumu sektorā nodarbinātie.
Darbs no mājām parādīja, ka rietumu kompānijas veiksmīgi spēj darboties pat situācijā, kur liela daļa to darbinieku strādā caur datoru attālināti no mājām. Un ja šo darbu caur datoru var attālināti izdarīt augsti atalgots rietumvalstu darbinieks, tad iespējams to arī varētu izdarīt līdzvērtīgi izglītots, bet jau ar krietni mazāku atalgojumu, speciālists kādā no strauji augošajām valstīm.
Šāda globalizācijas vēršanās plašumā ļautu kompānijām savus rentabilitātes rādītājus saglabāt joprojām augstus arī turpmāk.
Pievilcīgums atkarīgs no riska apetītes
Mūsuprāt akcijas varētu saglabāties kā pievilcīgākā aktīvu klase investoriem salīdzinājumā ar citām alternatīvām. Protams, ir jāņem vērā katra individuālā riska apetīte.
Mēs ieguldījumu portfeļos turpinām dot priekšroku akciju tirgiem, jo saglabājam pārliecību, ka ekonomiskā izaugsme šogad atlabs un otrajā pusgadā pieņemsies spēkā.
Publiski kotēto kompāniju peļņas pieauguma prognozes nākamajiem diviem gadiem šķiet ļoti saprātīgas. Un piepildoties peļņas prognozēm, arī akciju tirgus salīdzinošā dārdzība varētu vairs nešķist tik pārspīlēti augsta.
