Anita Segliņa: Iespēja strādāt attālināti ir tieši saistīta ar uzticēšanos darbiniekiem

Ideja par produktivitātes uzlabošanu, pavisam atsakoties no attālināta darba, var izrādīties iluzora – atgriezties pirms Covid-19 pasaulē vairs nav iespējams, jo dažu gadu laikā esam būtiski mainījušies. Darbinieku motivācija un atdeve drīzāk slēpjas tajā, ciktāl darba devējs ir gatavs uzticēties darbiniekiem un spēj nodrošināt elastīgu un motivējošu darba vidi. 

Līdzīgi kā citās organizācijās, SEB bankā pēdējos gados ir jaukts darba modelis – trīs dienas strādājam birojā, bet divas dienas darbinieki var strādāt attālināti (ja to ļauj ikdienas darba specifika). Mūsu novērojumi liecina, ka attālināta darba iespēju cilvēki novērtē un izmanto, bet labprāt strādā arī birojā. Tas saistīts ar dabisku vēlmi socializēties. Ir kolēģi, kuri izvēlas strādāt tikai no biroja.

Otrs novērojums – strādāšana no mājām nemazina produktivitāti, dažkārt pat pretēji, jo vairāku pienākumu veikšanai produktivitāte var būt pat augstāka, strādājot no mājām vienatnē. Jaukta darba modeļa lielākā priekšrocība ir sniegt darbiniekam abas iespējas – būt ar kolēģiem darba vidē, kas veicina sadarbību un piederības sajūtu, un arī būt vienatnē attālināti, kad darba pienākumus labāk veikt klusumā un nošķirtībā. Un tieši tāpēc mēs šādu pieeju turpinām un turpināsim.

Izkontrolēt visus nevar un nevajag, jāpanāk vēlme strādāt

Debates par to, vai attālināts darbs nemazina produktivitāti, parāda, ka daļa cilvēku (pamatā – darba devēju) uzskata, ka strādāšana klātienē ir “drošāks” darba attiecību veids, jo ļauj darbiniekus labāk “kontrolēt”. Tas liecina par zināmu nedrošības sajūtu darbinieku priekšā un neuzticēšanos. Ja attālināta darba laikā darbinieki pamatā slinko, tā nav tik daudz attālināta darba modeļa vaina, bet vadītāju un darbinieku attiecību vai darba vides un mērķu uzstādīšanas problēma. Mana pieredze liecina, – lai kādi būtu kontroles mehānismi darba vietā, darbinieks var diezgan pārliecinoši imitēt darbu, arī esot birojā. Totāla kontrole nav iespējama un nav arī vajadzīga, ir jārūpējas par to, lai cilvēki gribētu strādāt un darba vide tiem būtu patīkama, noderīga, atbalstoša.

No darba laika skaitīšanas uz konkrētu mērķu izpildi

Galvenais izaicinājums, kas ir aktuāls pamatā lieliem kolektīviem, ir darbinieku produktivitātes mērīšana, pārejot no “nostrādātā laika” pieejas uz padarīto darbu pieeju. Tas nav vienkārši, jo darbinieki parasti strādā komandās, kur kāds var ieguldīt vairāk laika un enerģijas, bet cits krietni mazāk. Komandu vadītājiem tas jāspēj laikus pamanīt un novērst. 
Paļaušanās tikai uz automatizētiem produktivitātes risinājumiem, piemēram, pēdējā laikā daudz pieminēto “DeskTime”, diez vai nesīs cerētos augļus, ja netiks mainīta kopējā pieeja darba snieguma novērtēšanai. Piekrītu, ka produktivitātes rīki lieliski var palīdzēt analizēt darba ikdienu, veiktās aktivitātes un identificēt jomas, kur darbinieks, iespējams, tērē laiku nelietderīgi. Pielietojot produktivitātes rīku caur abpusēju uzticēšanos starp darbinieku un vadītāju, skaidri definējot un izmantojot to kā papildu instrumentu darba snieguma vadībai, noteikti iespējams veicināt produktivitāti un arī labvēlīgi ietekmēt darbinieku motivāciju.

Man ir bijusi iespēja izmēģināt dažādus produktivitātes mērīšanas rīkus, un lielākais ieguvums no tiem bija iespēja novērtēt, cik jēgpilni es esmu pavadījusi savu laiku, piemēram, piedaloties sapulcēs. Vai man bija jāpiedalās tajās visās? Ja zinu, ka vadītājs man uzticas, es varu atzīt identificētos kavēkļus un potenciālos uzlabojumus, ko uzrāda produktivitātes rīks, un tādā veidā mainīt un produktīvāk pavadīt savu darba dienu.

Kāds ir mūsdienīgs birojs?

Līdz ar darba vides elastību ir būtiski mainījusies arī izpratne par to, kāds ir mūsdienīgs birojs. Ar ērtu krēslu, labu apgaismojumu un kafiju birojā šodien vairs nepietiek – darbiniekiem ir vajadzīga viņu ikdienas aktivitātēs un vajadzībās balstīta vide. Vieta, kas sekmē jaunu ideju rašanos un problēmu risināšanu kopā ar kolēģiem. Vieta, kurā var atrast gan klusu stūrīti darbam vienatnē, gan telpu prezentācijai vai nelielai apspriedei. Proti, biroja veids, plānojums un funkcionalitāte izriet no darbinieku ikdienas vajadzībām, un tām ir pakārtota arhitektūra, dizains, tehnoloģiju nodrošinājums.

Mūsu pieredze rāda, ka galvenais darbinieku ieguvums birojā ir pievienotā vērtība, kas izriet no būšanas kopā ar kolēģiem. Tā ir domu apmaiņa par profesionāliem jautājumiem un iespēja aprunāties arī par ārpusdarba lietām, kas kopumā veido darbinieku labbūtību. Protams, arī biroja estētiskais noformējums, gaisa kvalitāte, mobilitātes iespējas un citi faktori ir būtiski, lai cilvēki gribētu nākt uz biroju. Tādēļ, pirms pavisam atteikties no attālināta darba iespējas, darba devējiem vajadzētu kritiski novērtēt, cik kvalitatīvs šobrīd ir birojs. Prieks, ka SEB banka jau šogad pārcelsies uz jaunu, mūsdienīgu un ilgtspējīgu biroju pašā Rīgas centrā – SATEKLES BIZNESA CENTRĀ. Arī jauno biroju plānojam jauktam darba vides modelim – paredzot, ka katru dienu daļa kolēģu strādās arī attālināti. 

Ieguvēji var būt abi

Atsauksmes no bankas darbiniekiem liecina, ka galvenais jaukta darba modeļa ieguvums ir iespēja brīvāk, elastīgāk plānot savu laiku. Dinamiskā darba vidē, kad daudz tiek runāts par izdegšanas riskiem, īpaši būtiski sekot līdzi darbinieku labsajūtai. Elastība darba vides izvēlē un sajūta, ka tev uzticas, spēlē lielu lomu arī šajā jautājumā. Pērn veiktajā SEB bankas darbinieku aptaujā 96,4% darbinieku, kuriem ir iespēja strādāt arī attālināti, norādīja, ka šī iespēja atstāj pozitīvu ietekmi uz viņu individuālo labbūtību kopumā. Laimīgs un vesels darbinieks ir ieguvums ikvienam darba devējam.

Anita Segliņa, SEB bankas Personāla pārvaldes vadītāja