Aptauja: 62% Latvijas iedzīvotāju neinvestē finanšu instrumentos

SEB bankas veiktā aptauja* liecina, ka 62% Latvijas iedzīvotāju neinvestē savu naudu nekādos finanšu instrumentos. Visbiežāk iedzīvotājus no ieguldīšanas attur brīvu līdzekļu neesamība, bailes no naudas zaudēšanas un zināšanu trūkums par investīciju tirgus iespējām. Tomēr eksperti uzsver, ka arī krīzes apstākļos ir svarīgi rīkoties, lai nezaudētu savas uzkrātās naudas vērtību, tāpēc pozitīvi vērtējams fakts, ka septembrī to iedzīvotāju daļa, kuri neveic ieguldījumus, ir mazāka, nekā pirms pusgada.

Populārākais iemesls, kāpēc Latvijas iedzīvotāji neplāno sākt investēt, ir uzskats, ka viņiem nav lieku naudas līdzekļu, ko ieguldīt – tā norāda 56% aptaujāto. Aptuveni piektā daļa jeb 21% aptaujāto pieļauj, ka gaidāmā krituma dēļ varētu zaudēt savu naudu, savukārt 20% nevēlas ieguldīt, jo tas negarantē pelņu.

“Šobrīd ap 75% Latvijas iedzīvotāju ir izveidots uzkrājums. Piesardzīga rīcība ar šiem naudas līdzekļiem ir saprotama, tomēr ir svarīgi daļu uzkrājuma tomēr investētu finanšu tirgos ar mērķi ilgtermiņā saglabātu uzkrātās naudas vērtību. Turklāt patreizējie risinājumi neprasa lielu sākuma kapitālu. Investīciju tirgū iegādāties produkts var arī ar mazu summu, piemēram, sākot pat no viena eiro,” uzsver SEB bankas Privātpersonu segmenta vadītāja Elīna Kalniņa.

Tāpat no investēšanas iedzīvotājus attur arī nepieciešamība piekļūt naudas līdzekļiem, proti, 17% aptaujāto norāda, ka nevar atļauties “iesaldēt” naudu uz ilgāku periodu, savukārt, 14% Latvijas iedzīvotāju jūtas drošāk, ja tur brīvos līdzekļus norēķinu kontā vai krājkontā.

Vienlaikus pozitīvi vērtējams tas, ka 14% no tiem, kuri šobrīd neveic nekādus ieguldījumus, tuvāko sešu mēnešu laikā apsver iespēju sākt izmantot kādu no investīciju tirgus risinājumiem.

Teju piektā daļa jeb 18% aptaujāto, kuri neveic nekādas investīcijas, atzina, ka viņiem nav pietiekamu zināšanu par ieguldījumiem.

“Sākt uzkrāt un investēt mūsdienās ir ļoti vienkārši un ir pieejami dažādi finanšu instrumenti. Turklāt pieņemt pareizo lēmumu var palīdzēt arī modernās tehnoloģijas, kas, izvērtējot sniegtās atbildes uz dažādiem jautājumiem, piedāvā atbilstošākos risinājumus, piemēram SEB bankas Roboinvestors mobilajā lietotnē. Tomēr gala lēmums, protams, jāpieņem katram pašam, iepazīstoties ar tirgū pieejamajiem ieguldījumu produktiem un finanšu instrumentiem. Un jāatceras, ka finanšu disciplīna ir jāievēro arī ekonomiskās krīzes apstākļos, kā arī uzkrājumi un ieguldījumi jāveido regulāri un ilgtermiņā,” skaidro Elīna Kalniņa.

Pirms tam gan ir ļoti būtiski izvērtēt savu finansiālo situāciju un saprast, cik daudz naudas līdzekļu iespējams novirzīt ieguldījumiem, neapdraudot citas savas finansiālās vajadzības. Tāpat svarīgi saprast arī savu riska apetīti un riska tolerances līmeni.

Noteikti, sākt domāt par ieguldījumiem var tikai tad, kad ir izveidots uzkrājums, ko izmantot, ja notiks kaut kas neplānots, kā dēļ var samazināties ienākumi.

Lai dalītos ar prognozēm, kas mūs sagaida ziemā, un sniegtu padomus, kā pasargāt savu naudu no inflācijas, SEB banka rīkoja tiešsaistes ekspertu diskusiju “Ko darīt ar savu naudu, lai saglabātu tās vērtību?”.

Diskusijas ieraksts ir pieejams SEB bankas profilā sociālajā tīklā Facebook.

*Iedzīvotāju aptauju Latvijā pēc SEB bankas pasūtījuma šī gada septembrī veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 1010 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.