Latvijā un Lietuvā vairāk iegulda pensiju fondos un apdrošināšanā, Igaunijā – populāras ir arī akcijas un investīciju fondi

Visās Baltijas valstīs dažādos finanšu instrumentos iegulda gandrīz divas piektdaļas sabiedrības, liecina SEB bankas veiktā Baltijas iedzīvotāju aptauja*. Latvijā ar investēšanu nodarbojas 38% iedzīvotāju, bet Lietuvā un Igaunijā nedaudz vairāk – 39% aptaujāto. Tomēr kopumā, vērtējot nākotnes tendences attiecībā uz naudas līdzekļu ieguldīšanu, par drosmīgākiem atzīstami Latvijas un Igaunijas iedzīvotāji.

Tuvāko sešu mēnešu laikā uzsākt ieguldīt naudas līdzekļus dažādos finanšu instrumentos apsver 14% Latvijas un 12% Igaunijas iedzīvotāju, kuri šobrīd ar investēšanu nenodarbojas. Tikmēr Lietuvā par naudas ieguldīšanu tuvākā pusgada laikā ir gatavi domāt vien 6% iedzīvotāju.

Jau esošie investori ir drosmīgāki Igaunijā, kur 8% plāno palielināt investīciju apjomu. Daudz neatpaliek arī Latvijas iedzīvotāji, no kuriem 6% plāno palielināt naudas ieguldījumus dažādos finanšu instrumentos. Piesardzība ir izteiktāka Lietuvā, kur palielināt investīciju apjomu apsver vien 5% aptaujāto, savukārt 12% tuvāko sešu mēnešu laikā ir gatavi to samazināt. Latvijā un Igaunijā samazināt ieguldījumu apjomus apsver nedaudz mazāk – 11% pašreizējo investoru.

Vērtējot populārākos finanšu instrumentus, kuros iedzīvotāji izvēlas ieguldīt savus naudas līdzekļus, secināms, ka Latvijā dominē 3. pensiju līmenis (60%), dzīvībās apdrošināšana ar uzkrājumu (36%) un ieguldījumi dažādu uzņēmumu akcijās (20%). Ļoti līdzīgas prioritātes ir arī Lietuvas iedzīvotājiem, kuri izvēlas investēt dzīvībās apdrošināšanā ar uzkrājumu (43%), 3. pensiju līmenī (41%) un akcijās (28%). Igaunijā, lai gan topa augšgalā arī ir 3. pensiju līmenis (56%), tomēr biežāk nekā Latvijā un Lietuvā tiek dota priekšroka ieguldījumiem arī akcijās (52%) un investīciju fondos (23%).

“Vērtējot aptaujas datus, secinām, ka Latvijā un Lietuvā iedzīvotāji izvēlas stabilākus un mazāk riskantus finanšu instrumentus, kamēr Igaunijas iedzīvotāji ir gatavi lielākam riskam, bet vienlaikus arī – potenciāli lielākai peļņai. Jāpiebilst gan, ka neviens no risinājumiem nav pareizāks vai mazāk pareizs, bet gan tiek izvēlēts atbilstoši katra paša ieguldīšanas mērķiem un riska tolerancei,” skaidro SEB bankas Privātpersonu segmenta vadītāja Elīna Kalniņa.

Visvairāk sākt tērēt uzkrājumus nācies iedzīvotajiem Igaunijā

Vērtējot naudas uzkrāšanas paradumus, secināms, ka vislabāk pēdējo sešu mēnešu laikā palielināt uzkrājumu ir izdevies tieši latviešiem – uzkrājums palielinājies 13% Latvijas iedzīvotāju. Daudz neatpaliek arī Igaunijā, kur uzkrāt vairāk izdevies 11% aptaujāto. Lietuvā, salīdzinoši ar pārējām Baltijas valstīm, uzkrājumu tendences ir mazāk pozitīvas – tas pieaudzis mazāk nekā desmitajai daļai jeb 9% iedzīvotāju.

Elīna Kalniņa gan piebilst, ka, neskatoties uz pozitīvo pieauguma tendenci, Igaunijā ir arī lielākais skaits to, kuriem nācies sākt tērēt savus uzkrājumus – tā atzīst vairāk nekā puse jeb 53% Igaunijas iedzīvotāju. Tikmēr Latvijā uzkrājums ir samazinājies 32% iedzīvotāju, bet Lietuvā – 28% aptaujāto.

*Iedzīvotāju aptauju Baltijā pēc SEB bankas pasūtījuma šī gada septembrī veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 3010 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.