SEB aptauja: teju piektā daļa Latvijas iedzīvotāju ar pašreizējiem uzkrājumiem varētu iztikt ilgāk par sešiem mēnešiem
Pēkšņi paliekot bez regulāriem ienākumiem, teju piektā daļa jeb 19% Latvijas iedzīvotāju ar saviem pašreizējiem uzkrājumiem varētu izdzīvot ilgāk par 6 mēnešiem, liecina SEB bankas veiktā aptauja*. Interesanti, ka vairāk nekā pusgadu ar pašreizējiem uzkrājumiem biežāk varētu iztikt vīrieši (tā norāda 22% aptaujāto vīriešu), bet retāk – sievietes (vien 16%).
Paliekot bez regulāriem ienākumiem, ar esošajiem naudas līdzekļiem no trīs līdz sešiem mēnešiem varētu izdzīvot 14% Latvijas iedzīvotāju, savukārt no viena līdz trim mēnešiem – 16% sabiedrības. Tikpat liels skaits iedzīvotāju (16%) bez regulāriem papildu ienākumiem varētu izdzīvot vien laika posmu līdz vienam mēnesim.
“Aptaujas rezultāti liecina, ka, lai gan daļai Latvijas sabiedrības uzkrājumi ir pietiekamā apjomā, joprojām ir liela nepieciešamība veidot un stiprināt uzkrājumu veidošanas kultūru sabiedrībā kopumā. Uzkrājumi ne tikai nodrošina finansiālu drošību neparedzētos apstākļos, bet arī rada iespēju vēlāk realizēt savas vēlmes un plānus,” aicina SEB bankas Privātpersonu segmenta vadītāja Elīna Kalniņa.
Aptaujas dati liecina, ka sievietēm uzkrājums ir mazāks nekā vīriešiem. Paliekot bez regulāriem ienākumiem, ar esošiem uzkrājumiem iztikt ne ilgāk kā vienu mēnesi varētu 17% sieviešu un 15% vīriešu, bet no viena līdz trim mēnešiem – 17% sieviešu un 14% vīriešu. Savukārt ilgāk par sešiem mēnešiem ar esošo “drošības spilvenu” varētu dzīvot 22% vīriešu un vien 16% sieviešu.
Vienlaikus SEB bankas veiktā aptauja liecina, ka teju ceturtajai daļai (24%) Latvijas iedzīvotāju vispār nav uzkrājumu, līdz ar to viņi ir pakļauti lielam riskam, paliekot bez regulāriem ienākumiem. Uzkrājumu trūkums ir biežāk sastopams sievietēm (25%), bet retāk – vīriešiem (23%).
Izvērtējot atbildes dažādās vecuma grupās, var secināt, ka vislabāk ar uzkrājumu veidošanu sokas vecākai paaudzei – iztikt ilgāk par pusgadu ar pašreizējo uzkrājumu varētu 20% iedzīvotāju vecuma grupā no 50 līdz 59 gadiem un 27% vecumā no 60 līdz 74 gadiem. Savukārt jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem vidū vien katram desmitajam ir uzkrājumi, lai iztiktu bez ienākumiem ilgāk par pusgadu.
“Šo, protams, var skaidrot ar to, ka aktīvajā un darbspējīgākajā vecumā iedzīvotajiem ir vairāk izdevumu un arī saistību, ko nepieciešams segt. Tāpēc pat no uzkrātiem līdzekļiem ir grūtāk tikt galā ar izdevumiem gadījumā, ja pēkšņi tiek zaudēts ienākumu avots. Tas vēlreiz pierāda, ka uzkrājums jāsāk veidot pēc iespējas ātrāk, lai izveidotu tā saucamo “drošības spilvenu” neparedzētiem gadījumiem,” noslēdz Elīna Kalniņa.
*Iedzīvotāju aptauju Latvijā pēc SEB bankas pasūtījuma 2022. gada novembrī veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 1005 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
