Vismaz 1500 eiro uz rokas – aptaujā noskaidrots, cik naudas mēnesī vajag jauniešiem

Lai apmierinātu visas vajadzības, vairāk nekā pusei jauniešu (56%) vecumā no 18 līdz 29 gadiem nepieciešami vismaz 1500 eiro mēnesī, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā*. Aptuveni ceturtdaļa (24%) jauniešu norāda, ka viņiem nepieciešami no 1500 līdz 2000 eiro mēnesī, bet vēl trešdaļa atzīmē, ka viņiem vajadzīgi vairāk nekā 2000 eiro mēnesī. Tomēr reālie jauniešu ienākumi ievērojami atpaliek no sapņiem, un 27% jaunu cilvēku Latvijā nav iespēju veidot uzkrājumus.  

Jauniešu ienākumi – vai pietiekami?

“Jauniešiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem parasti izdevumu ir mazāk, nekā respondentiem vecumā no 25 līdz 29 gadiem. Protams, kļūstot vecākiem, arī izdevumi palielinās – pirmais transporta līdzeklis, tēriņi mājvietai, ģimenes uzturēšanai un citām vajadzībām. Tomēr pēc aptaujas datiem redzam, ka arī pirmajā vecuma grupā jaunieši ir ļoti ambiciozi un lielākā daļa norāda, ka viņu vajadzību apmierināšanai nepieciešami vismaz 1500 eiro. Turklāt jaunie vīrieši ir prasīgāki – 36% atbildējuši, ka viņiem vajag vairāk nekā 2000 eiro mēnesī. Sievietes ir pieticīgākas –  45% no viņām varētu atļauties visu nepieciešamo ar ienākumiem no 1000 līdz 2000 eiro mēnesī,” aptaujas rezultātus komentē SEB bankas Privātpersonu segmenta vadītāja Elza Rudzīte.

Taču visbiežāk reālie jauniešu ienākumi nemaz nesasniedz vēlamos – ja vēlamie ienākumi lielākoties svārstās no 1500 līdz 3000 eiro, tad reālie bieži vien ir zem 1500 eiro. Vien ap 12% respondentu norādīja, ka mēnesī pelna virs 1500 eiro. “Protams, trešdaļa aptaujāto ir studenti, bet, redzot viņu ambīcijas, skaidrs, ka viņiem ir jāmeklē iespēja apvienot studijas ar darbu vai apmaksātu praksi, lai netraucētu mācību procesam. Ja pirms kāda laika prakses lielākoties bija bez atalgojuma, tad šobrīd situācija ir mainījusies. Piemēram, SEB banka jau dažus gadus jauniešiem vasaras laikā piedāvā apmaksātu praksi Youth LAB,” turpina Elza Rudzīte. 

Uzkrājumu veidošana – sarežģīti, bet iespējami

Jauniešu salīdzinoši nelielie ienākumi un augošie izdevumi bieži vien ir iemesls, kāpēc viņiem nav uzkrājuma. Visbiežāk jaunieši norāda, ka viņiem uzkrājuma vai nu nav vispār (27%), vai arī tas nepārsniedz 500 eiro (19%). 

“Tomēr pozitīvi, ka vēlme krāt jauniešiem ir, un redzam, ka, pieaugot ienākumiem vai līdz ar stabilu darbu, krājēju daļa paliek lielāka. Tā, piemēram, 22% jauniešu vecumā no 25 līdz 29 gadiem norāda, ka viņu uzkrājumi pārsniedz pat 3000 eiro. Tāpat jauniešiem šajā vecumā ir tendence katru mēnesi uzkrājumiem atvēlēt vairāk, proti, virs 200 eiro (21%), taču vecumā no 18 līdz 24 gadiem parasti atvēl līdz 50 eiro. Uzkrājuma veidošanā svarīgi ir padarīt to par ieradumu – katru mēnesi, saņemot algu, sākumā samaksāt sev – atlikt kādu summu, piemēram, krājkontā. Jo lielāks ir “drošības spilvens”, jo vieglāk ir tikt galā ar neparedzētiem izdevumiem,” skaidro SEB bankas pārstāve. 

Neparedzēti izdevumi – ko darīt?

Aptaujas dati liecina, lai segtu neparedzētus izdevumus, 18 līdz 24 gadus veci jaunieši biežāk samazina citus izdevumus un cenšas ietaupīt, taču respondenti vecumā no 25 līdz 29 gadiem vairāk paļaujas uz personīgajiem uzkrājumiem. Vispār uzkrājumus neparedzētu izdevumu segšanai izmanto 53% respondentu vecumā no 18 līdz 29 gadiem, un gandrīz tikpat daudz (51%) vienlaicīgi mēģina samazināt citus izdevumus. Liela daļa (40%) jauniešu vēršas pēc palīdzības pie radiniekiem, bet 27% meklē iespēju gūt  papildu ienākumus. 

Lai gan respondenti 18-24 gadu vecumā neizvēlētos izmantot “ātros kredītus” (to izvēlētos vien 3%) vai aizdevumus no bankas (patēriņa kredīts, kredītkarte) (4%), tomēr 25 – 29 gadu vecumā šādu iespēju apsver jau biežāk (attiecīgi 11% un 10%). Savukārt vēl 6% respondentu atbildēja, ka viņiem vispār nemēdz būt neparedzēti izdevumi. 

*Iedzīvotāju aptauju Latvijā pēc SEB bankas pasūtījuma 2024. gada jūnijā veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 501 respondents vecumā no 18 līdz 29 gadiem.