Vairāk kā puse Latvijas iedzīvotāju saskārušies ar finanšu krāpniecības mēģinājumiem

Vairāk kā puse Latvijas iedzīvotāju (56%) kaut reizi ir saskārušies ar mēģinājumiem izkrāpt viņu finanses, liecina SEB bankas veiktās aptaujas dati. Visbiežāk iedzīvotāji saņēmuši piedāvājumus ātri gūt lielu peļņu, sākotnēji veicot nelielas investīcijas – to norāda 43% aptaujāto.

Vairāk kā puse Latvijas iedzīvotāju (56%) kaut reizi ir saskārušies ar mēģinājumiem izkrāpt viņu finanses, liecina SEB bankas veiktās aptaujas* dati. Visbiežāk iedzīvotāji saņēmuši piedāvājumus ātri gūt lielu peļņu, sākotnēji veicot nelielas investīcijas – to norāda 43% aptaujāto. Tāpat bieži sastopams krāpniecības veids ir viltus tirdzniecības platformas internetā (tajās ar krāpniecību saskārušies 17% aptaujāto), kā arī izlikšanās par bankām vai citām finanšu iestādēm – ar viltus paziņojumiem vai šo iestāžu vārdā veiktiem tālruņa zvaniem saskārušies 14% iedzīvotāju.

Kā liecina aptaujas dati, vairāk kā 60% gadījumu ar krāpnieciskām situācijām saskārušies iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 49 gadiem. Tomēr jāatceras, ka par krāpnieku upuri var kļūt ikviens. “Nav nozīmes ne vecumam, ne izglītībai, ne ieņemamajam amatam – krāpnieki ikvienu no mums var pārsteigt nesagatavotu, pārliecinoši izmantojot dažādas manipulācijas metodes. To parādas arī veiktās aptaujas dati – ar krāpniecības gadījumiem vienlīdz saskaras gan vīrieši, gan sievietes, gan jaunieši, gan seniori, gan arī galvaspilsētā un reģionos dzīvojošie. Tāpēc jo īpaši svarīgi katram pašam būt līdzatbildīgam  par savu finanšu drošību, ikdienā izmantojot bankas piedāvātās iespējas – samazināt maksājumu limitus līdz ikdienas maksājumiem nepieciešamajai summai, kā arī maksājumu kartei atslēgt tās funkcionalitātes, kas netiek izmantotas. Tāpat arī regulāri jāseko līdzi darbībām savā kontā, lai savlaicīgi pamanītu, ja tajā notiek kas neraksturīgs,” skaidro SEB bankas IT drošības eksperts Oskars Blumbergs.

Vienlaikus aptaujas dati liecina, ka iedzīvotāji kļūst arvien zinošāki – 78% respondentu, kuri saskārušies ar krāpnieku darbībām, spējuši tās atpazīt un veiksmīgi izvairījušies no finansiāliem zaudējumiem.

Ikviens joprojām var pārbaudīt savas zināšanas interaktīvā testā seb.lv/kiberkvests, kur 10 jautājumos apkopotas biežāk izmantotās krāpnieku metodes, ar kādām saskārušies SEB bankas klienti Baltijas valstīs. Līdz šim testu daļēji vai pilnībā izpildījuši vairāk nekā 39 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju.

“Krāpnieku radītās situācijas un scenāriji var būt visdažādākie, un spēja tos atpazīt ļoti lielā mērā atkarīga no konteksta. Dažkārt arī tiek izmantota cilvēka paša publiskota informācija, lai ticamības momentu palielinātu. Analizējot mūsu izveidotā testa rezultātus, redzam, ka vislabāk iedzīvotāji spēj atpazīt šķietami vienkāršākās un uzkrītošākās krāpnieku metodes, piemēram, romantisko krāpšanu vai investīciju veikšanu, kas sola lielu peļņu. Savukārt sarežģītāk ir atpazīt krāpnieku izveidotas interneta vietnes vai bankas vārdā sūtītus paziņojumus. Tāpat arī trūkst izpratnes par to, kurš un kādos gadījumos drīkst pieprasīt internetbankas lietotāja datus vai citu personīgu informāciju. Tāpēc ļoti būtiski ir turpināt pastāvīgi aktualizēt jautājumus, kas skar datu un finanšu drošību digitālajā vidē, lai mēs kā sabiedrība kļūtu zinošāki un izvairītos no finansiāliem zaudējumiem,” saka Oskars Blumbergs.

Vairāk par to, kā parūpēties par savu datu un finanšu drošību: https://www.seb.lv/kiberdrosiba

*Aptauju pēc SEB bankas pasūtījuma veica pētījumu kompānija Norstat laikā no 9. līdz 13. oktobrim. Tajā piedalījās 1002 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.