SEB aptauja: iedzīvotājiem trūkst iespējas maksāt ar kartēm sezonas tirdziņos un ārstu privātpraksēs

Populārākais maksāšanas veids Baltijas valstīs ir maksājumu kartes. Latvijas iedzīvotāji aktīvāk nekā mūsu kaimiņi maksājumiem izmanto arī viedierīces. Savukārt Igaunijā salīdzinājumā ar Latviju un Lietuvu ir divreiz mazāka daļa to, kuri, maksājot par pirkumiem un pakalpojumiem, izmanto vien skaidru naudu, liecina SEB veiktā aptauja*.

Jaunieši izvēlas maksāt ar viedierīcēm

70% iedzīvotāju Lietuvā, 63% – Igaunijā un 57% – Latvijā, maksājot par precēm un pakalpojumiem, priekšroku dod bankas kartei. Savukārt, lielākoties skaidru naudu izmanto apmēram katrs septītais iedzīvotājs Latvijā un Lietuvā un vien katrs četrpadsmitais iedzīvotājs Igaunijā.

Saskaņā ar aptaujas datiem, Igaunijā norēķini tikai ar skaidru naudu ir vienādi nepopulāri visās vecuma grupās, toties Latvijā skaidru naudu biežāk izmanto iedzīvotāji vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem, bet Lietuvā – iedzīvotāji vecumā no 50 līdz 59 gadiem.

Salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm Latvijā vairāk cilvēku maksājumiem izmanto viedierīces: 10% respondentu atzīmējuši, ka labprāt maksā ar telefonu, pulksteni vai citu ierīci (8% – Igaunijā un 7% – Lietuvā). Tehnoloģiju izmantošana ir vairāk populāra jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem vidū.

Savukārt 22% Igaunijas, 18% Latvijas un 7% Lietuvas iedzīvotāju, maksājumiem vienlīdz bieži izmanto visas iespējas: gan bankas karti, gan viedierīci, gan skaidru naudu.

Pieprasījums pēc skaidras naudas pieaug ārkārtas situācijās

“Bankomātos izņemtās naudas apjoms jau vairākus gadus pēc kārtas samazinās. Tā, piemēram, 2021. gadā SEB bankomātos izņemtās naudas apjoms bija par nepilniem 2,5% mazāks nekā 2020. gadā un par gandrīz 15% mazāks nekā 2019. gadā. Un vien šogad statistika mazliet pamainījās, kas bija saistīts ar kara sākšanos Ukrainā – martā pieprasījums pēc skaidras naudas ievērojami pieauga: izņemtās naudas apjoms bija par 33% lielāks nekā februārī. Toties vēlāk situācija stabilizējās un pieprasījums pēc skaidras naudas atgriezās ierastajā līmenī. Visticamāk, tuvākā mēneša laikā atkal redzēsim nelielu pieaugumu, kas saistīts ar gadatirgu sezonu sākšanos – tieši gadatirdziņus aptaujas dalībnieki min kā vietu, kur viņi labprāt maksātu ar kartēm, tomēr bieži vien šādu iespēju viņiem nav,” norāda SEB bankas Privātpersonu segmenta vadītāja Elīna Kalniņa.

Aptaujas dalībnieki norādīja, ka, lai arī viņi labprāt norēķinātos ar bankas karti, joprojām ir daudz iepirkšanās vietu, kur darījumus var veikt tikai skaidrā naudā. Visās trīs Baltijas valstīs visbiežāk minētās vietas, kur joprojām var norēķināties tikai ar skaidru naudu, ir tirgi un gadatirgi.

Vairāk nekā puse (54%) Lietuvas iedzīvotāju norādīja, ka viņiem ir jāmaksā skaidrā naudā, izmantojot privātus pakalpojumus, piemēram, skaistumkopšanas pakalpojumus vai masāžu. Igaunijā un Latvijā šo kategoriju attiecīgi minēja 30% un 24% aptaujāto.

Turklāt Lietuvā biežāk nekā kaimiņvalstīs (32%) kā vietu, kur lielākoties nav iespēju maksāt ar karti, minēja autoservisus. Latvijā autoservisus pieminēja 14% respondentu, bet Igaunijā – vien 11%.

Latvijā starp vietām, kur cilvēki labprāt maksātu ar karti, bet nevar to izdarīt, pieminētas arī ārstu privātprakses (22%), privātie tirgotāji un mājražotāji (21%) un mazie lauku veikali (12%).

*Iedzīvotāju aptauju Baltijā pēc SEB bankas pasūtījuma šā gada rudenī veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 3010 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.