SEB bankas sadarbība ar ESI Studentu inovāciju programmu norit jau vairākus gadus, un viens no programmas mentoriem un žūrijas pārstāvjiem ir arī Kārlis Karolis, SEB Baltijas inovāciju vadītājs. Programma ļauj studentiem iegūt praktisku pieredzi, risinot reālas problēmas, ar kādām saskaras uzņēmumi.
ESI studentu inovācijas programmu, ko finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds, kopīgi īsteno vairākas izglītības iestādes un partneri Latvijā – Rīgas Ekonomikas augstskola, Latvijas Mākslas akadēmija, Rīgas Juridiskā augstskola, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, kā arī RIMI Baltic un SEB banka. Lai uzzinātu vairāk par SEB bankas nākotnes vīziju inovāciju jomā, kā arī iesaisti ESI studentu programmā, tikāmies ar Kārli Karoli. Viņš mūs sagaidīja jaunajā SEB Inovāciju centrā Krišjāņa Barona ielā 20, Rīgā, kas durvis vēra pavisam nesen, šī gada pavasarī.
Stāstot par savu karjeras sākumu SEB bankā, Kārlis neslēpj, ka viņu pamudināja paša interese par uzņēmējdarbību, kā arī vēlme radīt jaunas lietas. “Mani interesēja apskatīties no bankas puses, kādi jautājumi tiek uzdoti topošajiem uzņēmējiem, lai saprastu, kā tālāk sadarboties ar banku”. Šobrīd banku sektorā nostrādāti 16 gadi, no kuriem 9 – SEB bankā, un pēdējos 6 gadus tieši inovāciju jomā. Viņš arī ieguvis maģistra grādu inovatīvajā uzņēmējdarbībā Banku augstskolā.
Kā izveidojās SEB bankas sadarbība ar ESI programmu?
SEB bankas sadarbība ar ESI studentu inovāciju programmu izveidojās ļoti veiksmīgi. Viens no mūsu bankas inovāciju centra darbības virzieniem ir atbalstīt inovāciju un uzņēmējdarbības ekosistēmas. Ņemot vērā, ka studiju laiks ir arī tas, kur veidojas priekšstati par nākotni un tiek ielikti pamati izpratnei, redzam, ka būtiski ir studentiem dot iespēju agrīni praktiski apgūt prasmes, kas ļauj veidot inovācijas. Tā kā Latvijā ir vairākas studentu inovāciju grantu programmas, meklējām to, kas visvairāk atbilst arī bankas stratēģiskajiem atbalsta virzieniem – īpaši attiecībā uz ilgtspēju, videi draudzīgu un sociālo uzņēmējdarbību, kā arī virzot sievietes vairāk iesaistīties uzņēmējdarbībā. ESI studentu inovāciju programma ļoti sakrita ar mūsu vērtībām un mērķiem.
Vai esat bijis mentors arī citās inovāciju programmās?
Jā, esmu šobrīd arī Rīgas Biznesa skolas “Innovation Academy” pirmsinkubācijas programmā, kas ir balstīta tieši uz agrīnas stadijas ideju attīstīšanu. Palīdzu kā mentors uzņēmumiem. Gada vidū paspēju arī mentorēt “IN-HABIT” inkubatorā Latvijā, kas darbojas pārtikas un labklājības nozarē, sadarbībā ar Āgenskalna tirgu.
Kura no ESI programmas biznesa idejām jūs ir uzrunājusi un iedvesmojusi visvairāk?
Visvairāk iesaistījos hakatonā sadarbībā ar RIMI, kura tematika tika balstīta uz atkritumu un enerģijas problēmjautājumu risināšanu, un no mūsu puses simpātiju balva tika piešķirta tieši komandai, kas iekustināja cilvēkus domāt par ilgtspēju daudzdzīvokļu māju renovācijā. Komanda intervijās secināja, ka būtiska loma iedzīvotāju mudināšanā veikt ēku renovācijas ir māju vecākajiem, līdz ar to piedāvātā ideja bija balstīta uz jau pieredzējušo māju vecāko motivēšanu dalīties pieredzē ar tiem, kuri vēlas uzsākt renovāciju procesu.
Kā jūs kopumā vērtētu studentu sniegumu ESI programmas ietvaros?
Redzu labu atlasi kandidātiem – viņi nāk ar idejām, kuras paši vēlas attīstīt, lai pamainītu vidi sev apkārt. No entuziasma un iesaistes kvalitātes puses sasniegumus vērtēju ļoti augstu.
Vai, jūsuprāt, ESI studentu inovāciju programma sagatavo studentus attīstīt savas idejas reālā biznesa vidē?
Noteikti, jo studentiem piedāvātās tēmas un risināmie problēmjautājumi, ar kuriem tiem ir uzdots strādāt, ir aktuāli. Uzņēmējdarbībā viens no lielākajiem izaicinājumiem ir saprast – vai klientiem un gala lietotājiem ir reālas problēmas ar kādu jautājumu risināšanu, jo tad ir lielāka iespējamība, ka ir vajadzīgi risinājumi. Aktuālie piedāvātie problēmjautājumi ļauj sākt būvēt biznesu pateicīgā starta punktā. Profesionāli mentori palīdz saprast, kā labāk risināt problēmu, kam pievērst uzmanību. Līdz ar to studenti var paņemt no tā labāko un virzīties uz priekšu.
Vai dalība ESI studentu inovāciju programmā ir nesusi jums kādu iedvesmu arī darbā ar inovācijām SEB bankā?
Es nemitīgi iedvesmojos no cilvēkiem, kuri piedalās dažādos ar inovatīvu uzņēmējdarbību saistītos pasākumos. Ir iedvesmojoši redzēt, ka viņi neapstājas tikai pie kaut kā vienas aktivitātes, bet ir pamanāmi arī citās inovāciju ekosistēmas programmās. Tas bieži vien palīdz piesaistīt investoru vai jaunus komandas biedrus un virzīt ideju tālāk. Iedvesmo arī tas, ka programmas aktivitātēs varam iesaistīt bankas darbiniekus, kuri ikdienā attīsta jomas, kas ir mazāk saistītas ar inovāciju radīšanu.
Kārlis uzsver, ka laikā, kad pats studēja, studentu inovāciju programmas nebija tik plaši pieejamas, taču šobrīd ir daudz vairāk iespēju un tās ir jāizmanto. “Novēlētu programmas dalībniekiem, ja ir kāda ideja – galvenais ir to “kustināt”, ievācot viedokļus no citiem cilvēkiem par problemātiku, sākot to vizualizēt un rādot to potenciālajiem lietotājiem. Tikai tā var saprast, vai ir vērts ar to tālāk strādāt vai nē.”
Viņš ieskicē arī SEB bankas nākotnes plānus, īpaši izceļot ilgtspējas integrēšanu vairākos virzienus – gan atbalstot un organizējot inovāciju programmas, gan domājot par vides jautājumiem arī uzņēmuma iekšienē un izvērtējot bankas klientus. “Mūsu mērķi ir būt pieejamiem digitālajā vidē jebkur Latvijā, kā arī būt profesionāliem padomdevējiem ilgtspējas jomā, palīdzēt ar finanšu plānošanu un uzņēmējdarbības uzsākšanu.”
Kādas ir SEB bankas jaunākās iniciatīvas sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu risinājumu radīšanā?
Pirmais, kas nāk prātā, ir sadarbībā ar ārējo partneri izstrādātā lietotne “ManaEkopēda”, kuru ikviens var lejupielādēt savā telefonā un novērtēt, cik daudz CO2 izmešus atstāj aiz sevis. Tas ir vienkāršs veids, kā sākt izglītot cilvēkus. Papildus tam, mums pašiem kā inovāciju jomas pārstāvjiem ir vairākas programmas, kuras organizējam vai piedalāmies. Viena no tām ir sociālās uzņēmējdarbības grantu programma “Augšup”, kurā kopā ar Pierīgas novadu pašvaldībām atbalstām sociālās uzņēmējdarbības attīstību.
Ko nozīmē ilgtspēja un inovācijas banku sektorā?
Ir daudzi aspekti. Viens no tiem – cik lielu ekoloģisko pēdas nospiedumu atstājam mēs paši kā banka. Strādājam pie tā, lai to iespējami mazinātu.
Otra daļa ir klienti, jo kā finanšu nozares spēlētājam, mums ir rūpīgi jāvērtē, cik ilgtspējīgi ir klientu plānotie investīciju un attīstības projekti.
Trešais aspekts ir kopumā palīdzēt sabiedrībai kļūt labklājīgākai, iekustinot cilvēkus domāt par finanšu pratību, ilgtspējīgām finansēm, uzņēmējdarbības ilgtspējīgu attīstību. Izglītojam arī jauniešus un iesaistām uzņēmumus inovāciju radīšanā.
SEB banka ir izveidojusi arī prakses programmu, kuras organizēšanā šogad iesaistījās ESI studentu inovāciju programma – kā radās ideja par konceptu?
Youth LAB vasaras praksi organizējam jau sesto gadu. Ideja radās, jo sapratām, ka jauniešiem prakse nenozīmē tikai sakārtot dokumentus arhīvā pēc alfabēta vai palīdzēt Excel atrast kādu informāciju. Gribējām dot jauniešiem divu veidu pieredzi – gan strādāt konkrētā bankas struktūrvienībā ar reāliem uzdevumiem, gan arī sniegt ieskatu darbā ar inovāciju radīšanu. Tas ietver darbu komandā, tostarp Baltijas līmenī, lai radītu idejas un prototipus, jo visas šīs prasmes – kritiskā domāšana, problēmu risināšana un strādāšana komandā – mūsdienās ir ļoti svarīgas.
Prieks, ka no prakses programmas dalībniekiem, pat līdz 30% paliek strādāt SEB bankā. Savukārt ESI studentu inovāciju programma, ar ko sadarbojāmies jau pērn, ir vēl solis uz priekšu, jo sniedz papildu zināšanas arī no akadēmiskās puses un paplašina pieeju resursiem.
Kādus vēl projektus īsteno SEB bankas inovāciju komanda?
Mums ir vairāki virzieni, kuros darbojamies. Iekšēji pēdējos trīs gados īstenojam konceptu, ko sauc par dizaina sprintu, un tas nāk no Google Ventures. To organizējam divreiz gadā, un vienas nedēļas laikā darbiniekiem notiek 5 līdz 10 dizaina sprinti, kuros tiek radītas jaunas idejas un veidoti prototipi, ar kuru palīdzību iegūstam atziņas par idejas vajadzību.
Sadarbojamies arī ar finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem – piedalāmies Mastercard FINITIV programmā, kas tiek īstenota Skandināvijas un Baltijas tirgū. Tās ietvaros galvenie finanšu nozares spēlētāji satiekas ar finanšu jaunuzņēmumiem, lai atrastu stratēģiskās saderības.
Vēl no ārējām aktivitātēm varu minēt Izaugsmes programmu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuras mērķis ir veicināt viņu pārliecību par saviem biznesa lēmumiem un nākotnes iespējām.
Kā jūs redzat nākotni inovāciju jomā banku sektorā?
Domāju, ka inovāciju jomā viss, ko ikdienā saprotam ar banku produktiem, kļūs arvien digitālāks, – daudzi procesi pazudīs no ikdienas, tehnoloģijas daudz ko atrisinās vai izdarīs klienta vietā. Tiklīdz tas notiks, būs vairāk iespēju sniegt rekomendācijas, balstoties uz klientu paradumiem.
Savukārt uzņēmumu segmentā būs iespējams likt kopā datus un radīt modeļus, lai labāk finansētu to attīstību.
Interviju sagatavoja ESI Studentu inovāciju programma.
