Pēdējā augusta diena daudziem ir mirklis pirms “lielā starta” – klāt pirmā skolas diena bērniem un jauns dzīves posms viņu vecākiem. SEB banka ik gadu sagaida šo nozīmīgo dienu kopā ar saviem kolēģiem – darbinieku pirmklasniekiem dāvinām skolas mugursomas un kancelejas preču komplektu, kur ietilpst viss pirmklasniekam nepieciešamais, šogad esam atjaunojuši un labiekārtojuši bērnu rotaļu istabu SEB bankas Finanšu centrā. Bērni te var rotaļāties, zīmēt vai paskatīties multfilmas, bet vecākiem bērnistabā iekārtotas divas darbavietas.
Kā 1. septembri sagaida mūsu kolēģi, kuru bērni šogad sāk un turpina skolas gaitas? Pieredzes stāstos ar mums dalās SEB bankas valdes loceklis Kārlis Danēvičs, Personāla vadības biznesa partnere Baltijā Inese Nogičeva un Personāla pārvaldes personāla administratore Madara Petrova.
Ne tikai paša skolēni
Kārlim Danēvičam 1. septembris asociējas ne tikai ar paša bērnu skolas gaitām, bet arī ar SOS Bērnu ciematu labdarības iniciatīvu, – tās mērķis ir palīdzēt bērniem, kas palikuši bez vecāku aprūpes. Ņemot vērā izplatīto tradīciju pirmo skolas dienu ģimenes lokā atzīmēt restorānā, SOS Bērnu ciematu asociācija jau devīto gadu pēc kārtas rīko akciju “Aizved savējos uz restorānu un palīdzi citiem tikt uz skolu!” Tā mudina 1. septembra svētkus pavadīt akcijai draudzīgajos restorānos un kafejnīcās, un tā palīdzēt skolas gaitām sagatavot bērnus, kas aug SOS bērnu ciematu aprūpētajās ģimenēs. “Liela daļa no domām un enerģijas aiziet šīs akcijas virzienā. Ļoti daudzi restorāni atsaucas šai akcijai un aicina ģimeniski paēst, padomāt gan par sevi un savu ģimeni, gan arī par kādu, kam apstākļi ir grūtāki,” saka Kārlis Danēvičs, kurš vada SOS Bērnu ciematu asociācijas padomi. SEB banka ir jau ilggadēja SOS Bērnu ciematu asociācijas atbalstītāja.
Runājot par gatavošanos 1. septembrim paša ģimenē, Kārlis uzsver to, cik svarīgi ir apzināties un pareizi vadīt stresu, ar ko bērns saskaras pirms šīs nozīmīgās dienas un pirmās skolas dienas rītā. “Tam nabaga bērniņam 1. septembris ir liels pārdzīvojums un stresu jau katrs izrāda atšķirīgi. Kāds paliek ļoti enerģisks, skrien, it kā ir priecīgs, bet jāsaprot, ka visam aizmugurē ir arī ēnas puse. Konstruktīvākie veidi, kā stresu gaiņāt prom – var, piemēram, iet uz skolu kājām, var plānot rītu tā, lai ierodas skolā savlaicīgi, bet pats svarīgākais – gatavoties tam jau iepriekšējā dienā. Veselīgs un dziļš miegs ir labākās zāles, tāpēc jāplāno iepriekšējais vakars tā, lai bērns savlaicīgi būtu gultā. Nākamā diena vienmēr sākas iepriekšējā vakarā.”
Ievērot skolas noteikumus
Inese Nogičeva no savas pieredzes iesaka bērnu pie atbildības sajūtas un domas par iešanu skolā radināt pakāpeniski. Piemēram, jau pirms 1. septembra dienas parādot bērnam skolas ēku, vietu, kurā bērns mācīsies.
“Mēs ļoti apzināti rādījām, kur ir tā nākamā skola, braucām garām ar velosipēdiem, lai saprot un pierod pie tās domas. Puikam bija vieglāk, jo viņš zināja, kur mācās māsa, un mēs arī bijām kopā iegājuši iekšā skolā, lai viņš redzētu, sajustu, nenobītos,” stāsta Inese.
Inese uzsver, ka stresu bērnam būtiski mazina savlaicīga sagatavošanās, piemēram, lasīšanas un rēķināšanas mācīšanās bērnudārzā vai ģimenē.
Inese savus bērnus ir apzināti pieteikusi nelielās skolās, jo mazāks skolēnu skaits klasē nodrošina individuālāku pieeju katram bērnam un rada mājīgāku atmosfēru. Vecākiem viņa iesaka respektēt skolas iekšējos noteikumus, kas pirmajā brīdī dažkārt var šķist nesaprotami, bet vēlāk izrādās pamatoti un vērtīgi. Piemēram, attiecībā uz prasību pirmklasniekiem nedot līdzi telefonu. “No sākuma nesapratām, – kāpēc, man taču ir jāzina kur bērns atrodas, ko dara, kā pārvietojas? Bet tad mums izskaidroja, ka bērnam ir jāpierod pie patstāvības – ja ir problēma skolā, viņam nav jāzvana vecākam, ir jāspēj tā risināt ar skolotāju vai savā draugu lokā. Īstenībā tas ļoti labi strādāja.” Inese ari atgādina vecākiem, ka viņu nepiepildītos sapņus un gaidas nevajadzētu pārnest uz bērnu, bet ieklausīties un saprast, ko mazais cilvēks pats grib, piemēram, kādus pulciņus apmeklēt, ar ko nodarboties brīvajā laikā. Protams, kopīgi atrodot vēlamo veidu, lai nav tā, ka bērns vispār ne ar ko ārpus skolas nenodarbojas.
Loģistikas izaicinājumi
Arī Madara Petrova norāda uz to, ka 1. septembris ir gana satraucošs brīdis gan bērniem, gan vecākiem, jo abiem sākas jauns dzīves posms, kas paredz to, ka turpmāk mainās dienas ritms ne tikai bērnam, bet arī vecākiem un vairāk jāpielāgojas, jāpiedomā pie dienas plānošanas un loģistikas izbraukājot, īpaši ja ģimenē ir vairāki bērni, kuri mācās dažādās izglītības iestādēs.
“Sākumā grūti bija saprast, kā apvienot darbu ar bērna 1. klasi, jo mācības pirmajās klasēs beidzas pusdienlaikā. Protams, ir arī pagarinātās dienas grupas, bet kamēr bērns vēl adaptējas, lai viņu arī pārāk nenoslogotu, negribas viņu atstāt skolā līdz sešiem vakarā. Tāpēc priecājos, ka varēju doties pakaļ bērnam pa dienu un turpināt darbu no mājām,” atminas Madara.
Atbalsts vajadzīgs arī vecākiem
Līdz ar to ir ļoti svarīgi, ja ir iespēja plānot savu darbu elastīgi, strādājot arī attālināti. Lai mazinātu stresu vecākiem un pašam bērnam, Madara iesaka pēc iespējas gatavoties katrai dienai iepriekšējā vakarā, saliekot drēbes, somas, izmācoties un pārrunājot nākamās dienas plānu.
Novēlam visiem jauku 1. septembri – ar iespējami mazāku stresa devu, bet kārtīgu kopābūšanas prieku savās ģimenēs!
