Ceturtdaļa pensiju 2. līmeņa dalībnieku joprojām nezina, kādā plānā veido uzkrājumu

Lai gan ceturtdaļa pensiju 2. līmeņa dalībnieku joprojām nezina, kādā ieguldījumu plānā veido savu uzkrājumu, kopumā situācija ar klientu informētību ir uzlabojusies, liecina jaunākās SEB aptaujas dati*.

Šobrīd savu ieguldījumu plānu zina 62% dalībnieku. 
“Klientu zināšanas pozitīvi ietekmējusi aktīvā pensiju pārvaldnieku komunikācija, ko aizvadītā mēneša laikā – kopš pensiju pārvaldniekiem pieejama informācija par to, kuri ir viņu klienti – veikuši jau vairāki pārvaldnieki,’’ aptaujas rezultātus skaidro SEB Investment Management vadītājs Jānis Rozenfelds.

Kā zināms, 1. jūlijā spēkā stājās izmaiņas normatīvajos aktos, kas pensiju pārvaldniekiem ļauj aktīvi informēt un konsultēt savus klientus par to, vai viņi ir izvēlējušies savam vecumam atbilstošu ieguldījuma plānu. Lai varētu cilvēkiem sniegt padomus, līdzekļu pārvaldniekiem beidzot ir pieejama informācija par to, kas ir viņu klienti. “Jau pirmajā mēnesī kopš izmaiņu stāšanās spēkā redzam aktīvāku kustību starp dažādiem pensiju plāniem, kas nozīmē, ka klientu informēšana par to, kāds plāns viņiem ir piemērots, nes rezultātus. Iepriekš vairāk nekā 60% dalībnieku bija savam vecumam nepiemērotos plānos, tādēļ klientu informēšana ir ārkārtīgi svarīga – tā palīdzēs mainīt šo kritisko rādītāju. Turklāt jaunākās aptaujas rezultāti rāda, ka 62% zina, kādā plānā veido savu uzkrājumu – tas ir uzlabojums zināšanu līmenī, kur aktīvajai klientu informēšanai noteikti ir bijusi pozitīva ietekme,” stāsta Jānis Rozenfelds. 

Saskaņā ar aptaujas datiem informētākie par izvēlēto ieguldījumu plānu ir pensiju 2. līmeņa dalībnieki vecumā no 40 līdz 49 gadiem (73%), kā arī dalībnieki vecumā no 30 līdz 39 gadiem (70%). Turpretim vissliktāk informētie ir tuvāk pensionēšanās vecumam esošie dalībnieki vecumā no 60 gadiem, viņu vidū savu pensiju plānu zina vien 44%. “Šāds rezultāts nedaudz pārsteidz, jo ierasts, ka tieši tuvāk pensionēšanās vecumam esošie pensiju 2. līmeņa dalībnieki ir zinošākie gan par pensiju jautājumiem kopumā, gan par savu individuālo situāciju. Vienlaikus priecē, ka par savu pensiju interesējas arī jaunieši – savu plānu zina 63% aptaujāto vecumā no 18 līdz 29 gadiem. Tieši jaunībā pieņemtie lēmumi var būtiski ietekmēt to, cik liels ilgtermiņā izveidosies pensijas uzkrājums,” norāda Jānis Rozenfelds. 

To, kādā pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānā tiek veidots uzkrājums ikvienam dalībniekam iespējams noskaidrot portālā latvija.lv. Svarīgi arī pārliecināties, ka plāns, kurā šobrīd tiek veidots uzkrājums, ir piemērots dalībnieka vecumam. Kā skaidro Jānis Rozenfelds, princips ir vienkāršs: ‘’Jo jaunāks ir cilvēks, jo lielāku daļu uzkrājuma ieteicams ieguldīt akcijās. Plāni, kas lielāku daļu iegulda akcijās ir riskantāki, taču vienlaikus tiem ir arī lielāks peļņas potenciāls ilgtermiņā. Vecumam pieaugot, daļa, kas tiek ieguldīta akcijās, pakāpeniski jāmazina, tādējādi mazinot arī risku. Šāda pieeja uzkrājuma veidotājam nodrošina lielāku atdevi. Pensiju 2. līmeņa uzkrājums daudziem var kļūt pat par lielāko uzkrājumu dzīvē, tādēļ īstā plāna izvēlei ir tik liela nozīme.’’

*Iedzīvotāju aptauju Latvijā pēc SEB pasūtījuma 2024. gada jūlijā veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 1006 respondenti vecumā no 18 līdz74 gadiem.