Priekšlikums, kas sagrauj jauniešu iespējas saņemt cieņpilnu pensiju

Pensiju 2. līmeņa iemaksu mazināšana par 1/6 daļu ir īstermiņa domāšana uz nākotnes paaudžu rēķina. Ar šo priekšlikumu mēs sagraujam jauniešu iespēju saņemt jebkādu cieņpilnu pensiju. Tieši jaunieši, kuriem šobrīd netiek prasīts viedoklis, būs lielākie zaudētāji. Diemžēl šādas kļūdas valdība ir pieļāvusi arī iepriekš, mazinot pensiju 2. līmeņa iemaksas 2009. gadā. Toreiz bija starptautiska mēroga krīze, taču šobrīd nav nekāda pamata pārkāpt Satversmes tiesas 2010. gada spiedumu, kas paredz, ka pensiju uzkrājumus nedrīkst izmantot īstermiņa budžeta caurumu “aizlāpīšanai”.

Priekšlikums ir bīstams trīs iemeslu dēļ. Pirmkārt, tas mazina jauniešu vēlmi uzticēties valstij, pensiju sistēmai kopumā, kas var radīt vēl lielākas demogrāfijas un emigrācijas problēmas, īpaši reģionos. Otrkārt, tas būtiski mazinās jauniešu nākotnes pensiju uzkrājumus, atņemot reālu naudu, kas tiek ieguldīta finanšu tirgos šodien, un aizstājot to ar virtuālu naudu/solījumu bez reāla seguma. Treškārt, iniciatīva jauniešiem nedod arī nekādu īstermiņa labumu, bet tikai tuvina brīdi, kad nāksies celt pensionēšanās vecumu. Vai esam tam gatavi?

Šodienas jaunieši varētu uzkrāt vairāk nekā 200 000 eiro

Šī iniciatīva būtiski mazina iepriekš veikto pensiju 2. līmeņa uzlabojumu nozīmi, kas jauniešiem bija ļoti labvēlīgi: uzkrājuma mantošana, iespēja ieguldīt līdz 100% akciju tirgū, komisiju mazināšana un jauniešu automātiska ierotēšana vecumam atbilstošā plānā. Kopā ar šī gada jūlija izmaiņām informācijas atklāšanā, pensiju 2. līmenis ir stabils pamats, lai palielinātu ienākumu atvietojamību vecumdienās. Šodienas jaunieši sava garā darba mūža laikā ar esošajiem noteikumiem varētu uzkrāt pat vairāk nekā 200 tūkstošus eiro. 

Nedrīkstam aizmirst, ka pensiju 2. līmenis ir jauniešu pirmā nopietnā pieredze ar uzkrājumiem, uzsākot darba gaitas. Nestabili “spēles noteikumi” ir ļoti bīstami. Diemžēl jāsecina, ka šis priekšlikums nav labāks par iepriekšējo priekšlikumu mazināt iemaksas par 2 procentu punktiem. Turklāt vairs netiek runāts par termiņu, uz cik ilgu laiku izmaiņas tiktu veiktas. Vai tas nozīmē, ka bez plašas izvērtēšanas un apspriešanas tiek ieviestas pensiju sistēmas izmaiņas ar tālejošām sekām?

Jānis Rozenfelds, SEB Investment Management valdes priekšsēdētājs